Aizvien mazākā bērnu skaita dēļ apvienot skolas spiestas arī lielpilsētas 2
Skolēnu skaita kritums arvien vairāk ietekmē ne tikai lauku, bet arī lielu pilsētu skolas. Neatbilstošā skolēnu skaita dēļ nepatikšanas, proti, statusa atņemšana un apvienošana ar citu skolu, draud pat dažām valsts ģimnāzijām.
Parastā vidusskola vismaz pagaidām var pastāvēt arī ar mazu skolēnu skaitu, ja vien tās skolotāji gatavi strādāt par neatbilstoši zemu atalgojumu vai pašvaldība gatava līdzfinansēt skolotāju algas, taču valsts ģimnāzijās, lai netiktu zaudēts statuss, 10. līdz 12. klasē nedrīkst būt mazāk par 250 skolēniem republikas pilsētā un 150 skolēniem citā administratīvajā teritorijā. Pēc valdības izdotajiem noteikumiem, par valsts ģimnāziju statusu – ja divus gadus pēc kārtas nav atbilstošs skolēnu skaits, Ministru kabinets lemj par ģimnāzijas statusa atņemšanu. Īpašos gadījumos var atļaut darboties valsts ģimnāzijām ar mazāku skolēnu skaitu. Ar to izskaidrojams, kāpēc jau gadiem ar mazu skolēnu skaitu darbojas valsts ģimnāzijas Viļakā un Krāslavā, kuras atrodas pierobežā.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst – patlaban notiek sarunas ar vairākām pašvaldībām, kas ir valsts ģimnāziju dibinātājas, par to, kā rīkoties situācijā, kad skolēnu skaits ir mazāks par prasīto. Zināms, ka viena no apdraudētajām ir Rēzeknes Valsts ģimnāzija.
Samazinās prasības
Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzijā jau iepriekš klases tika “knapi nokomplektētas”. Lai risinātu problēmu, pašvaldība plāno valsts ģimnāziju apvienot ar Rēzeknes 1. vidusskolu, kas šobrīd ir pilsētas lielākā un prestižākā skola.
Kurās vēl ģimnāzijās skolēnu nepietiek, IZM neatklāj, taču neslēpj, ka valsts ģimnāzija varētu tikt apvienota ar citu mācību iestādi ne tikai Rēzeknē. Ja apvienošanās notiek uz valsts ģimnāzijas bāzes, par pamatu izmantojot ģimnāzijas pedagoģisko kolektīvu, izglītības programmas, telpas, tad arī pēc apvienošanās valsts ģimnāzijas statusu varot saglabāt.
Objektīvi atzīstot, ka valsts ģimnāzijām ir grūtības savākt nepieciešamo skolēnu skaitu demogrāfijas problēmu dēļ, IZM arī ierosinājusi valdībai grozīt noteikumus par valsts ģimnāzijām, nosakot, ka turpmāk tikai Rīgā ģimnāzijas 10. līdz 12. klasē būs jābūt vismaz 250 skolēniem. Citās republikas pilsētās pietiktu ar 180, bet novadu pilsētās un novados – pat ar 120.
Kvalitātes izvērtēšana izpalikusi
Taču pieminētie valdības noteikumi liek valsts ģimnāzijām ne tikai piesaistīt noteiktu skolēnu skaitu, bet arī izpildīt kvalitātes kritērijus. Noteikumi paredz, ka 75 procentiem valsts ģimnāziju absolventiem centralizētie eksāmeni jākārto, saņemot A, B, un C līmeni, turklāt katras ģimnāzijas absolventu sniegumam centralizētajos eksāmenos jābūt par desmit procentiem labākam nekā vidējam vidusskolu absolventu rezultātam valstī. Ja divus gadus pēc kārtas valsts ģimnāzija šos kritērijus neizpilda, statusu var atņemt. Jāsaka gan, ka skolēniem vairs eksāmenos līmeņus nepiešķir: viņu sniegumu izsaka procentuāli, tāpēc pēdējo gadu rezultāti nav salīdzināmi, un 2013. gadā IZM vispār neizvērtēja valsts ģimnāziju absolventu sniegumu centralizētajos eksāmenos. Kaut IZM uzzināju, ka Valsts izglītības satura centrs apkopo datus par ģimnāziju sniegumu centralizētajos eksāmenos, raksta tapšanas gaitā gatavu šādu informāciju no centra gan neizdevās iegūt. IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Īvāne apgalvo, ka 2014. gada eksāmenu rezultāti tomēr izvērtēti un arī kvalitātes kritērijus daļa valsts ģimnāziju nav spējusi izpildīt. Kuras tieši, atkal netiek atklāts.
I. Īvāne vien piebilst, ka lielākoties valsts ģimnāzijām tomēr ir problēmas ar skolēnu skaitu, nevis kvalitātes kritēriju izpildi. Vēstules no IZM nesen saņēmušas visas valsts ģimnāzijas, taču tās bijušas triju veidu: vienās atzīts, ka valsts ģimnāzijām noteiktie kritēriji pilnībā izpildīti, otrā norādīts uz kādu problēmu, bet citas ģimnāzijas brīdinātas par “milzīgām problēmām”.
Noprotams, ka ir arī tādas valsts ģimnāzijas, kur ir gan pārāk mazs skolēnu skaits, gan arī nepietiekami augsta izglītības kvalitāte. Tā A. Drelings atzīst, ka Rēzeknes Valsts ģimnāzija, kaut arī MK noteiktos valsts ģimnāziju kvalitātes kritērijus izpildījusi, tomēr sen vairs nav prestižākā pilsētas skola. Pēc skolēnu snieguma eksāmenos tā pat esot ierindojusies ceturtā vai piektajā vietā. “Tas nav pieņemami un nonivelē valsts ģimnāzijas statusu,” atzīst A. Drelings. Pēc viņa domām, nozīmīgā reģiona centrā, kāda ir Rēzekne, būtu vajadzīga valsts ģimnāzija, taču tai ir jēga tikai tad, ja tā tiešām ir kvalitatīva un prestiža izglītības iestāde. Patiesībā Rēzeknes Valsts ģimnāzija, pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, (skat. faktu sadaļu) nebūt nav sliktākā no valsts ģimnāzijām. Tās rādītāji ir vidēji. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina: daudz “parasto” vidusskolu absolventu centralizētajos eksāmenos apsteidz ģimnāziju absolventus. IZM speciālisti spriež: kaut arī Ministru kabineta piešķirtais valsts ģimnāzijas statuss nozīmē valsts apliecinājumu, ka attiecīgajā izglītības iestādē var iegūt labu izglītību, likumos nav noteikts, ka tieši valsts ģimnāzijām jābūt visprestižākajām izglītības iestādēm. Jāpiebilst, ka ir skolas, kas nevēlas ģimnāzijas statusu tāpēc, ka tad tām būtu jāatsakās no sākumskolas klasēm. Uz ģimnāzijas statusu var pretendēt tikai tās mācību iestādes, kurās var sākt mācīties no 7. klases.
Tomēr plānotās izmaiņas noteikumos par valsts ģimnāzijām nedaudz maina arī kvalitātes kritērijus. Turpmāk vairs nenoteiks līmeņa minimālo robežu, kas centralizētajos eksāmenos jāsasniedz to absolventiem, svarīgi būs tikai tas, lai viņu rezultāts par desmit procentiem pārsniegtu vidējo rādītāju valstī, kā arī vismaz par pieciem procentiem – attiecīgā reģiona vidējo rezultātu. Iecerēts arī noteikt, ka vidējās izglītības posmā ģimnāzijām jārealizē vismaz divas dažādas programmas, turklāt vienai no tām noteikti jābūt matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena izglītības programmai. Arī proģimnāzijas (7. – 9. klašu) posmā noteikti jāīsteno šāda virziena programma. Līdz ar to valsts ģimnāzijas, kas īsteno tikai humanitāras programmas, vairs nevarēs pastāvēt.
Optimizācija Rīgā un Liepājā
Šajās pilsētās skolēnu skaita kritums valsts ģimnāzijas vismaz pagaidām lielākoties neapdraud, taču galvaspilsēta ir spiesta samazināt vidusskolu skaitu. Kā zināms, IZM plāno noteikt, ka republikas pilsētās 10. klasē nedrīkst būt mazāk par 22 skolēniem. Pretējā gadījumā pašvaldībai jālīdzfinansē pedagogu algas. Situāciju Rīgā šāds noteikums būtiski nemainīšot, jo te jau līdz šim bijuši spēkā pašvaldības saistošie noteikumi, kas prasa, lai klasē būtu vismaz 22 skolēni. Tie gan ne vienmēr pildīti. Dati par skolēnu skaitu galvaspilsētas skolās iepriekšējā mācību gadā liecina, ka, piemēram, 19. vidusskolā 10. līdz 12. klasē bijuši pat mazāk par 20 skolēniem. Rīgas 93. vidusskolai 10. klasē gan bija prasītais skolēnu skaits, taču 11. un 12. klasē tas jau nokrities zem 20. Prasīto skolēnu skaitu lielākoties neizdodas sasniegt arī mazākumtautību – poļu, ukraiņu, ebreju – vidusskolām. Savukārt 69. vidusskolā iepriekšējā mācību gadā 10. klasi nav izdevies atvērt. Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde skaidro: ja vidusskolai neizdodas trīs gadus pēc kārtas nokomplektēt 10. klasi, to pārveido par pamatskolu. Pagaidām gan izskatās, ka galvaspilsētā biežāk notiek skolu apvienošana, nevis vidusskolu pārveidošana par pamatskolām vai sākumskolām. Patlaban pašvaldība grasās Rīgas 68. vidusskolu pievienot Rīgas 34. vidusskolai. Abas ir skolas ar krievu mācību valodu – pirmajā skolēnu ap 300, bet otrajā vairāk nekā tūkstotis un mazāko klašu bērni spiesti mācīties divās maiņās.
Rīgā pat darbojas īpaša vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisija, kura gada sākumā spriedusi, kā sakārtot skolu tīklu nākamajos piecos gados.
Par vidusskolu skaita samazināšanu spriež arī Liepājā, kur diskutē par organizācijas “Dynamic university” piedāvājumu apvienot divas vidusskolas, izveidojot reģionālas nozīmes vidusskolu, kā arī apvienot 15. vidusskolu ar internātpamatskolu, izveidojot lielāku pamatskolu. 15. vidusskola jau izplatījusi atklātu vēstuli, aicinot to nedarīt. Interesanti gan, ka viens no pretargumentiem ir – tuvākā nākamā vidusskola ir 3,6 kilometru attālumā. Tikmēr IZM nostāja ir – vidusskolas vecumā skolēni var ne tikai mērot līdz skolai vairākus kilometrus, bet pat dzīvot skolas kopmītnēs, ja vidusskola atrodas tālāk no mājām.
Valsts ģimnāzijas un to sniegums (punktu izteiksmē)
2013./2014. mācību gada centralizētajos eksāmenos, kā arī skolēnu skaits (ieskaitot proģimnāzijas klases)
Mācību iestāde Punkti Skaits
1. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija 8,444 1068
2. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija 7,575 912
3. Āgenskalna Valsts ģimnāzija 7,471 691
4. Siguldas Valsts ģimnāzija 7,302 461
5. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija 7,294 842
6. Daugavpils Valsts ģimnāzija 6,973 282
7. Madonas Valsts ģimnāzija 6,910 268
8. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija 6,909 575
9. Cēsu Valsts ģimnāzija 6,887 351
10. Gulbenes novada valsts ģimnāzija 6,886 193
11. Dobeles Valsts ģimnāzija 6,878 350
12. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija 6,830 458
13. Jēkabpils Valsts ģimnāzija 6,793 555
14. Preiļu Valsts ģimnāzija 6,763 210
15. Viļakas Valsts ģimnāzija 6,738 114
16. Rēzeknes Valsts ģimnāzija 6,716 156
17. Jelgavas Valsts ģimnāzija 6,702 667
18. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija 6,677 345
19. Bauskas Valsts ģimnāzija 6,676 332
20. Valmieras Valsts ģimnāzija 6,641 488
21. Dr. Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija 6,529 305
22. Liepājas Valsts 1. ģimnāzija 6,405 525
23. J. Pilsudska Daugavpils valsts
poļu ģimnāzija 6,366 295
24. Balvu Valsts ģimnāzija 6,329 306
25. Talsu Valsts ģimnāzija 6,170 245
26. Krāslavas Valsts ģimnāzija 6,103 175
27. Ogres Valsts ģimnāzija 5,999 422
28. Jūrmalas Valsts ģimnāzija 5,968 339
Avots: Fonds “Draudzīgais aicinājums” un IZM
