×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.9°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
5. jūlijs, 2018
Drukāt

VDK komisijas pētnieki “padarīti par bandiniekiem” politiskās spēlēs? Saruna ar Gintu Zelmeni un Aināru Bambalu (10)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Ministru kabinetam 2014. gadā dodot rīkojumu izveidot Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisiju, ar šo institūciju saistījās lielas cerības, ka tā sakārtos čekas maisu, tas ir, VDK dokumentu, kopumu, formulēs, kā tie nododami atklātībā, sniegs priekšlikumus izmaiņām likumdošanā. Pēc sākotnējās ieceres tam visam vajadzēja būt formulētam lakoniskā gala ziņojumā līdz šā gada 31. maijam. Jāsaka, ka tas, kas saņemts un pieredzēts līdz šim, īsti nav atbildis gaidītajam un komisijas gadījumā drīzāk jālieto vārds “vilšanās”. Arī publiski attiecībā uz komisijas darbību ir izskanējis raksturojums “haoss”. Īpaši tās beigu daļa bijusi bagāta mulsinošiem, impulsīviem, sabiedrībai tā arī neizskaidrotiem lēmumiem un situācijām, kad gaidīts viens, bet saņemts pavisam kas cits. Nevienu reizi vien gadījies dzirdēt, ka komisijai bijušas un ir gūzma organizatorisku un komunikācijas problēmu – gan iekšējo, gan uz ārējo saskarsmi attiecināmu. To dēļ vairāki komisijas dalībnieki neoficiālās sarunās bilduši, ka nemaz nevēlas, lai viņu vārdi tiktu asociēti ar šo institūciju. Komisijas locekļi, Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts GINTS ZELMENIS un Latvijas Valsts arhīva eksperts AINĀRS BAMBALS gan tādiem nepieder. Abi piekrita atklātai sarunai.

Vai Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija šobrīd uzskatāma par pastāvošu? Valdība taču pateica, ka finansējumu vairs nedos.

Gints Zelmenis: Kā saprotu, valdības mandāts komisijai jau no sākta gala bija līdz 2018. gada 31. maijam, līdz gala ziņojuma iesniegšanai. Juristi gan saka, ka nevienā dokumentā neesot sacīts, ka 31. maijā komisija beidz pastāvēt. Līdz ar to komisija it kā var turpināties, taču kā nejurists neņemos par to spriest.

Ainārs Bambals: Valdības lēmuma par komisijas likvidāciju vēl nav bijis. Kaut kādā formā svītra tam visam tomēr būs jāpavelk.

Skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi! Vismaz ne tādā formā, kā reiz tika solīts.

A. Bambals: Nu skumji. Man šķiet, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas vadītājs likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” grozījumu sagatavošanā Ritvars Jansons Kangera kungam tos lūdza vairākkārt. Acīmredzot komisijas vadība ievēro subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā. Un LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk. Varbūt mazliet izkropļotā veidā, tomēr mūsu ieteikumi ir transformējušies komisijas sagatavotajā “Atklātības un totalitārisma atkārtošanās novēršanas likumprojektā”, kā arī gala pārskata zinātniskajā daļā.

“LA” redakcija saņēma komisijas sekretāres sūtītu e-pasta vēstuli, kurā bija saite uz internetā publicēto 2828 lappušu “VDK komisijas pārskatu” un lūgumu turpmāk nelietot jēdzienu “gala ziņojums”. Tas tomēr visiem bija pārsteigums, kad dažas dienas pirms gala termiņa – 31. maija – komisijas vadība pēkšņi paziņoja, ka gadiem gaidītā ziņojuma nebūs, jo “pēc likuma” viņiem tāds nemaz neesot valdībai jāsniedz! Jāsaprot, ka 2828 lappuses arī ir tas gaidītais gala dokuments?

“Ziņojums” vai “pārskats”, par to var lauzt šķēpus, bet man šķiet, ka 2014. gada maijā VDK likuma grozījumos tomēr bija runa par rekomendāciju sniegšanu.

G. Zelmenis: Arī manā skatījumā nosaukums ir formāla lieta. Svarīgākais būtu bijis iesniegt gaidīto dokumentu laikā un labā kvalitātē. Šobrīd faktiski ir uztaisīts pēdējā pusotra gada pārskats, “Atklātības likumprojekts”, kurā pētnieku priekšlikumi vismaz man izskatās drusku “greizā spogulī”, daži Ministru kabineta rīkojuma projekti, vēl visādi paskaidrojumi. Tā kā šā pārskata beigās nez kāpēc “piekarināti” visi četri komisijas izdoto rakstu sējumi, sanāk 2828 lappuses. Un tas viss ir nosaukts par “pārskatu”!

A. Bambals: Janvārī komisijā iesniedzu un mēs apspriedām manu priekšlikumu gala ziņojuma struktūrai, ieturētai akadēmiskās tradīcijās. Tas bija plāns, kādam ziņojumam vajadzētu būt. Toreiz komisija sanāksmē šo plānu akceptēja. Nekas no tā, ko biju sarakstījis, neīstenojās. Bija paredzēts ievads, komisijas trīs gadu darba uzskaitījums, aprakstīti sākotnējie bremzējošie šķēršļi, minēts LPSR VDK dokumentu sastāvs, dokumentu veidi, aprakstīts, kas ar šiem dokumentiem pēc neatkarības atgūšanas notika. Jāpiebilst, ka tās parlamenta un valdības komisijas, kas 1991. un 1992. gadā tika veidotas VDK dokumentu pārņemšanai, bija diezgan paviršas, lai neteiktu – neprofesionālas. Ziņojuma plānā bija uzsvērts, ka jāparāda Latvijas Komunistiskās partijas vadošā loma VDK darba organizēšanā un saikne starp abām institūcijām. Vēl būtu apskatītas sadarbības fakta lietas, kādu Latvijas Valsts arhīvā ir ap 400. Ziņojuma 6. punkts būtu VDK zinātniskās izpētes darba rezultāti un visbeidzot rekomendācijas politiķiem, risku izvērtējums. Tāda bija iecere – gala ziņojums apmēram uz 150 lapām. Diemžēl mūsu viedokli par gala dokumenta struktūru vērā neņēma.

G. Zelmenis: Aprīļa sākumā Ainārs Bambals, es un vēl vairāki komisijas locekļi iesniedzām priekšlikumus gala ziņojumam – kas ko pētījis, kādus dokumentus skatījis un no tā izrietošie priekšlikumi. Iesniedzām to visu komisijas vadībai ar domu, ka tos sastrukturēs un iekļaus gala dokumentā. Vēl pie visa, ja nemaldos, maija sākumā sniedzām komisijas priekšniecībai atskaites par VDK lietām, ko bijām skatījuši Satversmes Aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (SAB TSDC), un kas no tā izriet. Tā gala dokumenta struktūra, kāda tā ir šobrīd, izveidojās maija beigās vai pat jūnijā. Pat nezinu, vai tur bija kāda saskaņošana ar citiem komisijas locekļiem.

Tomēr nesaprotu – 2828 un 150 lapas… Kur tad palika racionālā ziņojuma daļa, kas bija iecerēta, tās 150 lapas? No kurienes iznira “Atklātības likumprojekts”, ja visi gaidīja ieteikumus esošā VDK likuma labojumiem?

A. Bambals: Domāju, tās 150 lapas, ko varētu nosaukt par gala ziņojumu, arī ir iesniegtas LU rektoram. Maija beigās Gints Zelmenis vēl salika kopā to pētnieku atskaites un priekšlikumus, kas SAB TSDC pētīja VDK dokumentus. Kurā brīdī parādījās Atklātības likums, pat īsti nepamanīju.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Domaju,ka neveiksmigam komisijas darbam ir vairaki iemesli
    – vajs komisijas pr-js, kurs nespeja planveidigi un autorativi organizet darbu,
    – ambiciozi komisisjas locekli,kuri nespej vienoties,katrs stradaja par sevi,
    – komisisjas lielas dalas loceklu aiznemtiba ar citiem pienakumiem,
    – SAB nevelesanas atbalstit komisiju,

  2. Vai cien.zinătnieki patiešăm nevar saņemt dūšu un nosaukt vărdā sho komisijas vad.vietnieci, kas visus şos gadus ir jaukusi gaisu, lai komisija nenonăktu pie gala ziņojuma?

  3. 2028 lpp. ” pētījumiem” ir makulatūras cena. Iztērēti 700 000 eur, bet jēgas nekādas.
    Kur tad ir izlasāms šis akadēmiskais ziņojums? Uzdevums nav izpildīts.
    To, ko gvelž Kangeris (kas zinātnes pasaulē ir liela “0”) , ka saraksti jāpublicē , Saeima varēja izdarīt bez gadi ilgiem pētījumiem.
    Lielākā kļūda bija komisjā iesaistīt vienu vispārzināmu psihiski nenosvērtu grafomāni.

  4. LU ir bijusais kgb kadru razotajs . Ar LU sadarboties seksotu lietas ir kaut kas pratam neaptverams. Tur tiek darits viss, kgb kartoteku noraktu. Un ta ari ir noticis.

  5. Pilnīga profonācija, kaitējums tautas atmiņai, nevajag trimdas latviešus likt par šādu komisiju vadītājiem, kļūda, neizprot lietas Latvijā, viegli manipulējami, svarīgs tikai savs viedoklis, nemāk sastrādāties, varbūt šāda izvēle bija ļoti tālredzīga un kādam izdevīga, mērķis, ko gaidīja sabiedrība, nav sasniegts, tagad no kangera kļuvis par kangaru…

  6. Ir ļoti vienkārši un loģiski secināt – ar specdienestu panckām ir jādarbojas specdienestiem. SPECDIENESTIEM, NEVIS PŪLIM. PŪLIS, LABĀKAJĀ GADĪJUMĀ, VAR IZVĒRTĒT, KUR BŪVĒT PUBLISKO ATEJU.

  7. Kas ir anonīmais Zinātājs?

  8. Zelmeņa kunga vajadzētu saņemties paveikt divas lietas:

    pirmkārt, iesākt, pabeigt un iesniegt pētījumus, par ko jau saņēmis naudu;
    otrkārt, iesākt runāt patiesību.

  9. Zelmeņa kungam vajadzētu saņemties divas lietas:

    pirmkārt, iesākt, pabeigt un iesniegt pētījumus, par ko jau saņemta nauda;
    otrkārt, vairāk teikt patiesību.

Draugiem Facebook Twitter Google+