Viedokļi
Komentāri

Māris Antonevičs: Vējonis grib “izbeigt” 16


Raimonds Vējonis
Raimonds Vējonis
Foto – Zane Bitere/LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Priekšlikuma būtība: iepriekš vecākiem nepilsoņiem bija jāraksta iesniegums, ja viņi vēlējās, lai bērns kļūtu par Latvijas pilsoni vai arī viņš pats to varēja izdarīt pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Ja tiktu pieņemts prezidenta ierosinājums, iesniegums vairs nebūtu vajadzīgs. Aplēsts, ka priekšlikums varētu attiekties uz apmēram piecdesmit jaundzimušajiem bērniem. Te, protams, var aizdomāties, kāpēc daži vecāki, neskatoties uz ļoti vieglo procedūru, tomēr nevēlas, lai viņu bērni kļūtu par Latvijas pilsoņiem. Acīmredzot viņiem ir sava motivācija, piemēram, iespēja visai ģimenei ceļot bez vīzām uz Krieviju, kas Latvijas pilsoņiem nav iespējams. Varbūt daļu no viņiem jaunais likums pat mudinās kļūt par Krievijas pilsoņiem, lai saglabātu līdzšinējo privilēģiju.

Diez vai Vējonis un viņa komanda ir personīgi aptaujājuši šos cilvēkus un noskaidrojuši viņu rīcības motivāciju, un, kā tagad atklājas, nav arī īpaši sagatavojuši augsni, lai šis priekšlikums gūtu politisku atbalstu Saeimā. Jāsecina, ka ne iedziļināšanās, ne rezultāts šajā gadījumā nav bijis svarīgs – prezidenta solis ir tīra politiskā manifestācija, kas nevis saliedē, bet drīzāk šķeļ sabiedrību. Interesanti, ka šādi gājieni R. Vējonim jau kļūst par ierastu parādību – pirms trim mēnešiem viņš pēkšņi nāca klajā ar aicinājumu par tautas vēlētu prezidentu. Kad izrādījās, ka ar vienu uzrunu parlamentā valsts konstitucionālos pamatus mainīt nevar un tas prasa nopietnu un ilgstošu pārliecināšanas darbu, ideja ātri vien tika atbīdīta maliņā.

Ko Valsts prezidents ar savu priekšlikumu par nepilsoņu bērniem panācis, un kā interesēs tas noticis? Sāksim ar to sabiedrības daļu, kurai šis priekšlikums it kā veltīts, pasniedzot to gandrīz vai kā dāvanu viņiem, – ar nepilsoņiem. Te vērts paskatīties uz krievvalodīgo mediju reakciju. No pēdējās dienās lasītā īpaši palicis prātā dažos interneta portālos publicētais dramatiskais virsraksts – “Nepilsoņu likvidāciju sāks ar bērniem”. Bet tas vairāk uzmanības piesaistīšanai (klikšķu vākšanai), jo attieksme ir mēreni pozitīva, bet – kas būtiski – prezidenta ierosme tiek uzskatīta drīzāk par “iesildīšanos” pirms tālākiem politiskiem lēmumiem – balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās un pēc tam arī t. s. nulles variantu jeb automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Sak, ja jau vara ir nostājusies uz šī ceļa, tad jau būs vien jāiet tālāk. To, piemēram, “Radio Baltkom” uzsver arī Nepilsoņu kongresa aktīviste Elizabete Krivcova: “Ir viss pamats domāt, ka starptautiskie signāli turpināsies, un pie bērniem nevajag apstāties, (..) svarīgi, lai procesi turpinātos.” Iespējams, ka tāpat domā, tikai skaļi nesaka, arī tie eksperti, kas R. Vējonim ieteica šo ideju, atsevišķi no kuriem jau iesaistījušies aktīvajā politikā, dibinot jaunu partiju. Šī ideja ir viena no politiskajām platformām, ar kuru iet uz vēlēšanām.

Taču sajūta “ar to viss nebeigsies” nav tikai krievvalodīgajiem medijiem, tāpēc arī latvieši ir diezgan piesardzīgi – jā, priekšlikums šķietami tehnisks, bet kāpēc to pavada tik skaļi lozungi un kāpēc tas tagad pēkšņi ievajadzējies… Diezgan paredzama bijusi Nacionālās apvienības frakcijas nostāja – neatbalstīt likumu. Tā kā koalīcijas līgums paredz, ka izmaiņas pilsonības politikā var notikt tikai ar visu valdības partneru piekrišanu, arī ZZS un “Vienotība” netaisās strēbt karstu. Vai prezidenta komanda to nezināja? Politisko atbalstu priekšlikumam gan varētu panākt ar kompromisu pieeju, vienlaikus rosinot arī kādu latviskumu un nacionālu valsti stiprinošu iniciatīvu. Piemēram, vienotu pirmsskolas izglītības sistēmu, kur bērnudārzi vairs netiek dalīti “latviešu” un “mazākumtautību” (lasi – “krievvalodīgie”), kā pirmo soli pārejai uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā. Tieši šāda pieeja nodrošinātu, ka pilsonību ieguvušie nepilsoņu bērni tiešām reāli kļūtu par Latvijas pilsoņiem, nevis tikai uz papīra skaitītos.

LA.lv