Vēl nesadala vilcienu naudu 0
Lēmuma pieņemšana atlikta pēc Reformu partijas (RP) ministru lūguma, un jautājumu paredzēts atkārtoti izskatīt valdību veidojošo partiju koalīcijas padomes sēdē, žurnālistus pēc sēdes informēja satiksmes ministrs Aivis Ronis. Paredzams, ka jautājumu varētu skatīt nākamās nedēļas koalīcijas padomes sēdē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ko darbam valdībā izvirzīja RP, norādīja, ka viņiem nepietiek informācijas, lai tik strauji lemtu par šo līdzekļu pārdali.
“Uz tā pamata nevar pieņemt lēmumus,” žurnālistiem teica Sprūdžs. Būtiskākais, pēc viņa domām, ir panākt, ka līdzekļi maksimāli tiek novirzīti sākotnēji paredzētajam mērķim – iedzīvotāju mobilitātei un ilgtspējīgai sabiedriskā transporta sistēmai. Viņaprāt, ir otršķirīgi, vai tas būtu pasažieru pārvadājumi ar vilcienu vai kāda cita infrastruktūra. Sprūdžs aizrādīja, ka Satiksmes ministrija (SM) paredz līdzekļus pārdalīt arī citiem mērķiem, kas nav saistīti ar pasažieru pārvadājumu attīstību.
Arī Pavļuts norādīja, ka jautājums ir neizdiskutēts un ļoti sasteigts. “Ja man sabiedrības priekšā jāatbild un jāskaidro, kas tiek lemts un kāpēc tā, nevis citādi, atbildību uzņemties pie tik sasteigtas jautājuma virzības nevaru,” teica ministrs. Pēc Pavļuta teiktā, RP neuzstāj uz līdzekļu novirzīšanu tieši jauniem vilcieniem. Tiekot piedāvāts pārdalīt līdzekļus, vienlaikus neskaidrojot, kāpēc netiek darīts citādi.
Ronis žurnālistiem norādīja, ka kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu var ietekmēt naudas apgūšanu.
“Katra diena, ko zaudējam un nevaram runāt ar Finanšu ministriju un Eiropas Komisiju (EK) par līdzekļu pārdali, traucē plānot līdzekļu apguvi citos ļoti svarīgos valsts infrastruktūras objektos šīs Eiropas Savienības (ES) programmas ietvaros,” teica Ronis.
Pēc valdības sēdes, jautāts, vai ES ļauj pārdalīt līdzekļus citiem mērķiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) skaidroja, ka līdzekļu pārdales gadījumā tas ir jāsaskaņo ar EK. Taču premjers uzsvēra, ka Latvija arī iepriekš ir saskaņojusi dažādas līdzekļu pārdales.
Ronis norādīja, ka ar AS “Pasažieru vilciens” valdi ticis runāts, ka pastāv iespēja vilcienus iegādāties nevis par ES līdzekļiem, bet komerciāli. “Gribam, lai pēc iespējas ātrāk būtu jauni vilcieni. Esošā ritošā sastāva derīguma termiņš beidzas pēc apmēram septiņiem astoņiem gadiem, noteikti būs vajadzīgi vilcieni. Cita lieta – vai tik daudz un vai vajag izmantot ES līdzekļus. Varbūt to var izdarīt ar citu finansējumu,” klāstīja ministrs.
Neveiksmīgajam vilcienu iepirkumam bija rezervēts Eiropas Savienības fondu finansējums 100 miljoni latu.
Satiksmes ministrija piedāvājusi šos līdzekļus pārdalīt Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstībai un Baltijas valstis savienojošā dzelzceļa projektam “Rail Baltica”, kā arī lidostu infrastruktūras attīstībai un autoceļu tīkla uzlabojumiem.
Kā teikts SM sagatavotajā pavadvēstulē, ES 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ietvaros projektu aktivitātes jāpabeidz ne vēlāk kā 2015. gada 31. augustā, tādēļ nekavējoties jāpieņem lēmums par turpmāku rīcību ar vilcienu projektam atvēlēto Kohēzijas fonda finansējumu, lai nodrošinātu tā apguvi pilnā apmērā.
Viedoklis
Ar savām rokām iznīcināt vietējo?
Baltijas jūras reģiona valstu starpvaldību sadarbības sekretariāta telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos vadītājs, ekonomists Tālis Linkaits: “Pilnīga atteikšanās no jaunu pasažieru vilcienu iepirkšanas nav tālredzīgs solis, jo bez moderna un kvalitatīva pakalpojuma pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu var arī “izbeigties dabiskā veidā”. Redzam, ka AS “Pasažieru vilciens” ir slikts finansiālais stāvoklis, un to uzlabot bez kvalitatīva lēciena un labāka piedāvājuma pasažieriem nav iespējams. Es ceru, ka tiks rasts risinājums jaunu vilcienu iepirkumam vai iznomāšanai, jo, ja tas netiks izdarīts, tad ir sagaidāms, ka kaimiņi – lietuvieši vai igauņi – ienāks Latvijā kā pārvadātāji, jo viņiem ir jaunie sastāvi un viņiem ir vairāk kapacitātes, nekā vajadzīgs viņu valstīm. Sagaidīsim to, ka pa Latvijas sliedēm brauks Lietuvas vai Igaunijas vilcieni. Ar savām rokām iznīcinām Latvijas pārvadātāju. Būtu labi, ja daļu no ES līdzekļiem vēl šajā plānošanas periodā varētu izmantot jauno vilcienu iepirkšanai. Iepriekšējais iepirkums nebija reālistisks un bija plānots trekno gadu iespaidā, taču maza apjoma iepirkums būtu lietderīgs.”
