Latvijā
Sabiedrība

Balsos arī Aknīstes “Ļeņins” un “FIB aģents” 16

Foto: LETA

“Ja uzvarēs mūsu cilvēks, mēs panāksim, ka Aknīste izstāsies no NATO,” tā manai paziņai sacījusi radiniece, kas ilgstoši ārstējas Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kurai ar tiesas lēmumu noteikta daļēja ierobežota rīcībspēja (rīkoties ar naudu vai parakstīt dokumentus), bet ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Ņemot vērā 2010. gada Satversmes tiesas spriedumu, vēlēšanu reģistrā ir jāiekļauj arī tās personas, kurām ir ierobežota rīcībspēja. Līdz 2013. gada 1. janvārim viņi tajā netika iekļauti, bet pēc sprieduma pieņemšanas tika grozīts Saeimas vēlēšanu likums, taču likumā par pilsētas domes un novadu domes vēlēšanām izmaiņas vēl nav izdarītas. Šajās vēlēšanās tiek ņemts vērā ST spriedums, jo tam ir augstāks juridiskais spēks nekā pieminētajam likumam.

“Valstī ir trīs tūkstoši personu, kurām ir ierobežota rīcībspēja un no kurām daļa atrodas psihoneiroloģiskajās ārstniecības iestādēs. Daudziem rodas loģisks jautājums, kā personas ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem spēj izvēlēties, par kuru sarakstu atdot savu balsi un vai viņas netiek iespaidotas par labu vienam vai otram politiskajam spēkam. Likums nedrīkst ierobežot cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem tiesības piedalīties vēlēšanās. Drīzāk jādomā par to, kādi ir tie saprātīgie pielāgojumi, ko varētu nodrošināt vēlēšanās, lai pasniegtu informāciju šādiem cilvēkiem saprotamā valodā, ko dēvē par vieglo valodu. Tā ir īpaša tekstu apstrādes forma, padarot tekstu saprotamu personām ar apgrūtinātu uztveri. Diemžēl neviena partiju programma nav pieejama ļoti viegli uztveramā valodā. Šādus tekstus citās valstīs izmanto ne tikai cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet arī gados vecāki cilvēki, kuriem ir maz laika un kuri grib ātri un kodolīgi saņemt informāciju,” saka Annija Mazapša, juriste – pētniece resursu centrā “Zelda” , kas izveidots cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Vieglās valodas aģentūras dibinātāja valodniece Inese Kūliņa pastāstīja, ka pirms 11. Saeimas vēlēšanām nosūtījusi vēstules visām partijām ar piedāvājumu palīdzēt sagatavoties vēlēšanām personām, kurām ir mentālas problēmas. “Diemžēl neviena partija nebija ieinteresēta palīdzēt,” stāsta I. Kūliņa un piebilst, ka vieglā valoda pasaulē ir samērā plaši pazīstama, bet vispopulārākā tā ir Skandināvijas valstīs. Zviedrijā darbojas vairāki desmiti vieglās valodas izdevniecību.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Centrālās vēlēšanu komisijas preses sekretāre Kristīne Bērziņa norādīja, ka pašām partijām ir jāsagatavo programmas, kuras spētu uztvert personas ar ierobežotu rīcībspēju.

K. Bērziņa: “Dalība vēlēšanās nav obligāta, bet, ja cilvēks pats izsaka vēlmi piedalīties, tad jāpalīdz viņam pieteikties balsošanai un izdarīt izvēli. Palīdzības sniedzēji nav reglamentēti, to var darīt jebkurš, kam cilvēks uzticas.”

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būtu tikai loģiski, ja parlamenta kanceleja parūpētos par Saeimā pārstāvēto partiju programmu sagatavošanu ļoti viegli uztveramā formā. Savukārt “Vienotības” pārstāvji norādīja, ka partijas mājaslapā esot viegli saprotama programma un neesot nepieciešama vēl saprotamāka.

“Sociālie darbinieki noskaidro, vai smagi slimie pacienti, Jelgavas iedzīvotāji, vēlas balsot un vai ir jāaicina komisija uz slimnīcu. Šeit atrodas desmit personas, kurām ir ierobežota rīcībspēja organisku smadzeņu garozas bojājumu dēļ, posttraumatiskiem sindromiem un citiem iemesliem, un, ja vaicā, vai viņi orientējas, kas valstī notiek, tad jāteic – kā kurš. Akūtā situācijā viņiem vēlēšanas nav prātā. Bet par tiem, kuriem veselības stāvoklis nav tik smags, nevajag domāt, ka viņi galīgi neko nesaprot. Viņiem ir gaišie brīži, kad interesējas par dzīvi,” stāsta Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” valdes priekšsēdētājs Uldis Čāčus.

Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Sandra Pakalne pastāstīja, ka slimniekiem esot rīkota sapulce, kur sniegta visa nepieciešamā informācija par gaidāmajām vēlēšanām “slimnieku sapratnes robežās”.

Savukārt Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Nata Gaibišele pastāstīja, ka viņa uzdevusi sociālajiem darbiniekiem noskaidrot, pie kuriem slimniekiem jāaicina vēlēšanu komisijas pārstāvji un kuri dosies uz iecirkni paši. “Slimnīcā ir bibliotēka, kur ir laikraksti, grāmatas, arī internets. Nav jau tā, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem pilnīgi neko nesaprot. Tiesa, pie mums ārstējas arī tādi, kuriem Putins ir Latvijas valsts prezidents, kā arī pacients, kurš sevi dēvē par Ļeņina dubultnieku un FIB aģentu, bet arī šādiem cilvēkiem ir dotas tiesības vēlēt, un mēs to nevaram aizliegt,” stāsta N. Gaibišele.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra preses sekretāre Silva Bendrāte informēja, ka šajā ārstniecības iestādē neesot neviena pacienta ar ierobežotu rīcībspēju. Vienīgi tie pacienti, kuriem ar tiesas nolēmumu ir noteikta piespiedu ārstēšana, esot kolektīvi uzrakstījuši iesniegumu, ka pašvaldību vēlēšanās nepiedalīsies.

Tiesībsarga biroja pārstāvji, novērojot iepriekšējo vēlēšanu procesu, ir konstatējuši, ka bijušas problēmas nodrošināt uzticības personas palīdzību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem gadījumos, kad viņi nevarējuši paši nobalsot. Slimnīcu darbinieki nezinot, kādos gadījumos pacienti ir tiesīgi lūgt palīdzību balsot, tāpēc Tiesībsarga birojs ir izstrādājis vairākas rekomendācijas un cer, ka tās tiks ņemtas vērā.

LA.lv