Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. novembris, 2013
Drukāt

Vērtības bez valsts? (4)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Valsts izglītības satura centrs (VISC) jau kopš 2011. gada mēģina rast atbildes uz jautājumu, kādas vērtības bērniem būtu jāmāca un kā. Gan centrs, gan arī Saeimas deputāti un dažādas organizācijas pērn rīkojušas vairākas tēmai atbilstošas diskusijas. Arī piektdien notika VISC sadarbībā ar Latvijas Universitāti rīkotā konference “Kādai būt vērtībizglītībai Latvijā vispārizglītojošās skolās?”. Te tāpat visi vienojās, ka vispār tai jābūt, bet kādai – joprojām neradās skaidrība.

Atbildes rast gan būtu svarīgi, jo Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) top jaunais pamatizglītības standarts, ko valdība vēlētos redzēt gatavu jau nākamā gada jūnijā.

Konkrētību 
sola nākotnē


IZM darba grupas pārstāve, Rīgas domes bērnu un jauniešu vides izglītības centra “Rīgas dabaszinību skola” direktore Daiga Kalniņa pastāstīja, ka jauno standartu veidos kompetences, kas savukārt nozīmē zināšanas, prasmes, vērtības un attieksmes, “kuras nepieciešamas ikvienam”. Šādā pieejā bērnam nevis mācīšot, kas ir vērtības, bet gan veidos mācību procesu tā, lai mācīšanās laikā skolēns tās pieņemtu. Standartā iecerēts iekļaut divu veidu vērtības – personības vērtība kā dzīvība, brīvība, pašrealizācija un sociālās vērtības kā godīgums, cieņa un tolerance, godprātība un krietnums, rūpes un atbildība, solidaritāte. Izskatās, ka šajās vērtībās pazudusi attieksme pret valsti. Protams, ir labi, ja godprātība un krietnums parādās attieksmē pret valsti, turklāt minētā solidaritāte iekļaus sevī piederības sajūtas veidošanu, tomēr vērtību uzskaitījumā pietrūkst arī pati valsts vai attieksme pret to kā vērtība.

Noprotams, ka arī vērtību diskusijā iesaistīto ekspertu skatījums uz to, kuras vērtības būtu jāizceļ, ir dažāds. Jo VISC vispārējās izglītības satura nodaļas vadītājs Imants Vasmanis, jautāts, kāpēc vērtībās izpaliek attieksme pret valsti, atbildēja, ka nevēlas komentēt IZM prezentēto. Taču kopumā konferences tematiku viņš vērtēja pozitīvi.

Kāpēc tajā netika pat pieminēts Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas izstrādātais val-
stiskās audzināšanas programmas projekts? “Nu jā, var diskutēt, vai te kaut kas tomēr nepietrūkst,” atteica I. Vasmanis. Taču vēl jau būšot diskusijas, kur var runāt atkal.

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, jautāta, vai sarunai nevajadzēja būt konkrētākai, teica, ka šī esot vispārēja, nevis metodiska konference. Konkrētāk par vērtībizglītību varētu runāt kādās citās sanāksmēs.

Ideoloģisks uzstādījums


I. Druviete pati, uzstājoties konferencē, norādīja, ka diskusijā par vērtībizglītību nevarēs apiet to, “kas specifisks tieši latvietim un par ko jau sabiedrībā tiek lauzti šķēpi”. Diskusijās par Satversmes preambulu jau arī redzami strīdi par patriotismu, par attieksmi pret valsti: “Vai valsts ir vērtība, vai patriotisms vajadzīgs kā ārējā izpausme vai arī tas jājūt drīzāk ar sirdi.” I. Druviete arī norādīja, ka preambulas noliedzēju avangardā ir jaunie latviešu “tā saucamie intelektuāļi, kuri sociālajos tīklos sacenšas nacionālo vērtību noliegšanā”. Viņi ir jau neatkarību atguvušās Latvijas skolu “produkts”. Deputāte gan arī norādīja: “Attieksmi pret valsti, pret tradīcijām, citam pret citu ar likumiem nevar noteikt.”

VISC vecākās referentes Spodras Austrumas pieredze toties liecinot: Latvijas skolās ar “pilsonisko izglītību un patriotismu viss ir labākajā kārtībā”. Par to liecinot gan skolēnu iesniegtie darbi vēstures izpētes konkursiem, gan pagājušā gada valsts mēroga konkurss kulturoloģijā, kurā skolēni rādīja savas zināšanas par kultūras kanonu. Tajā bijis redzams, cik augsta līmeņa patriotisms ir skolēnos. Tajā pašā laikā VISC pārstāve atzina, ka būtu nepieciešama vienota koncepcija, kā mācīt skolēniem par vērtībām un visās skolās būtu jābūt vienotai pieejai vērtībizglītībā.

Viena no referentēm – LU asociētā profesore Baiba Bela – atzina: “Vērtību uzstādījums skolā ir arī ideoloģisks uzstādījums, tāpēc pret to jāizturas ļoti pārdomāti un uzmanīgi.” Viņas skatījumā, salāgot visas mūsdienās par vajadzīgām atzītās vērtības ir gana sarežģīti: “Nav vienkārši sabalansēt toleranci pret atšķirīgo un nacionālo vērtību uzturēšanu.” Savā ziņā pat pretrunīgas ir arī citas atzītās vērtības. Piemēram, konkurence un sadarbības spēja, disciplīna un radošums.

Rīgas Franču liceja skolotāja Evi Daga-Krūmiņa stāstīja, ka mūsdienu skolā ir grūti runāt par vērtībām. “Skolēns vienmēr var pretjautāt: kāpēc man jābūt Latvijas patriotam, ja esmu Eiropas Savienības pilsonis, varu būt multikulturālas sabiedrības loceklis? Man ir jāspēj pierādīt skolēnam, kāpēc būt patriotam ir labāk,” teica pedagoģe.

Viņasprāt, vērtībizglītība nav viegli īstenojama arī sabiedrības attieksmes dēļ: biežāk dzird uztraukumu par to, vai skolas izaudzina gana labu darba ņēmēju, nevis par to, vai skolās izaug krietni pilsoņi.

Diskusijā izskanēja jau iepriekš dzirdētās tēzes par to, ka vērtībizglītības skolās devums būs niecīgs, ja šīs pašas vērtības nebūs svarīgas arī bērna ģimenē. I. Druviete bilda, ka mūsdienās no skolas rādītā pareizā ceļa bērnus novērš arī “plašsaziņas līdzekļu ietekme”. “Izglītības sistēma nav panaceja, kas var labot sabiedrības īpatnības, tomēr tas ir ļoti spēcīgs instruments,” sacīja B. Bela.

Interesanti, ka kaimiņos Igaunijā jau kopš 2009. gada īsteno īpašu vērtībizglītības programmu. Tā gan attiecas uz visu sabiedrību, taču īpaši akcentēta uz bērniem un jauniešiem. “Programma kalpo kā saite starp izglītību un skolu,” stāstīja S. Austruma. Tā kā Igaunijas konstitūcijai ir preambula, arī programmā akcentētas tieši tās vērtības, kas ir valsts pamatlikuma ievadā.

Viedokļi


Vai jūsu darbā pietiek vadlīniju par to, kādas vērtības jāmāca skolēniem?


Elga Olmane, latviešu valodas un vēstures skolotāja, kā arī klases audzinātāja Kocēnu pamatskolā: “Vai tad vērtības un prioritātes audzināšanā jau nav noteiktas? Man šķiet, ka tās vijas cauri mācību standartiem, mācību programmā, kur ietverta, gan patriotiskā audzināšana, gan cilvēciskās attiecības. Manā darbā pietiek ar tiem metodiskajiem materiāliem, ko veidojis Valsts izglītības satura centrs. Tur ir ieteikumi par patriotisko audzināšanu un citām tēmām. Skola gan pati izvēlas, ko tā izmanto. Tagad gatavojamies Latvijas 95. dzimšanas dienai, tad jau arī valstiskās tēmas nevar apiet.”

Daiga Barkāne, Līvānu 1. vidusskolas sociālo zinību skolotāja: “Es pati arī biju piektdienas konferencē. Pēc tās bija sajūta, ka kaut kas vērtībizglītības labā jādara, bet ko tieši man darīt, tā arī nesapratu. Joprojām par to domāju.

Runājot par valstisko audzināšanu, jau gadus piecus runā, ka vajadzētu atbilstošu programmu, bet tā arī neko neesam sagaidījuši. Uzskatu: ja ir standarti mācību priekšmetos, tad vajadzētu standartu arī audzināšanā, lai nav tā, ka katra skola veido ko savu. Esam pārņēmuši Zaķumuižas pamatskolas pieredzi mūsu pašu skolas vērtību noteikšanā. Aptaujājām skolēnus, vecākus un skolotājus, kas viņiem ir vērtības, un noteicām kopīgās – laipnība, izpalīdzība, sadarbība, atbildība, tiekšanās uz izcilību. Nākotnē domājam skolēniem, kas rīkojušies atbilstoši vērtībām, piešķirt īpašas uzlīmes.”

Uzziņa 


Četru tipu bērni Drustu tautskolas “99 balti zirgi” dibinātāja Ojāra Rodes skatījumā:

* bērni, ar kuriem par vērtībām var nerunāt: viņi tāpat intuitīvi rīkojas pareizi;

* bērni, kuriem didaktiski jāmāca, kas ir vērtības;

* bērni, kuri apgūst vērtības, vērojot apkārtējā vidē notiekošo;

* bērni, kuriem vērtības iemācīt tikpat kā neiespējami, jo viņi iekšēji tās nepieņem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vispirms iemācīt mīlēt Dzimteni un savu tautu ! Iemācīt MĀCĪTIES ! Atbrīvoties no dažādu nevajadzīgu un idiotisku faktu mācīšanas ! Nostiprināt fizisko un garīgo veselību, it īpaši atmiņu un loģiku .Bez tā visas jūsu samērā trulās diskusijas ir un būs absolūti bezjēdzīgas .

  2. interesanti runāt par vērtībam, īpaši tapēc, ka mūsu pārvaldoņiem, kā tas izriet no viņu darbiem, vērtības ir tādas savdabīgas…

  3. Stipra , demokrātiska nacionāla valsts, kas balstīta uz vispār cilvēciskajām vērtībām.Stipra nacionāla valsts,rada stipru Baltijas kopu un stipru Eiropu.kura arī balstās uz vispārcilvēciskajām vērtībām.
    Stabila Eiropa nodrošina stabilu pasaules valstu kopu. Tā nodrošina izdzīvot spējīgu civilizāciju.

  4. Ģimene, tēvs, māte, valsts, piederība savai tautai. Šīs vērtības pieņēmuši cilvēki būs toleranti, tur neko papildus nevajadzēs.

Draugiem Facebook Twitter Google+