Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

Vēsturnieki grib “tikt pie cilvēka”


Foto: LETAFoto: LETA

Līdz 22. aprīlim zinātniekiem Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz pētījumu tematu pieteikumi, lai pretendētu uz Valsts pētījumu pro­grammas 20l4. – 2017. gadam līdzekļiem. Šī pro­gramma jūnijā nomainīs līdzšinējo Valsts pētījumu programmu “Nacionālā identitāte”, kuras darbības laiks beidzies. Ieskatu tajā, ko grasās piedāvāt vēsturnieki, sniedza LU Latvijas Vēstures institūta (LVI) direktors Guntis Zemītis.

Izglītības un zinātnes ministrijā 19. martā apstiprinātajā Valsts pētījumu programmas 20l4. – 2017. gadam konkursa nolikumā vēsture sešu prioritāro virzienu uzskaitījumā slēpjas zem pēdējā punkta – “Letonika”. “Letonika” aptver arī “valodas” (tieši tā programmā daudzskaitlī rakstīts), kultūru un “vērtības”. Šī prioritārā virziena virsmērķis: “Plaša un dziļa pasaules līmeņa zināšanu bāze par Latvijas vēsturi, valodu, kultūru un vērtībām.” Jāatzīmē, ka pārējie pieci valsts noteiktie prioritārie zinātnes virzieni ir “Vide, klimats un enerģija”, “Inovatīvie un uzlabotie materiāli. Viedās tehnoloģijas”, “Sabiedrības veselība”, “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana” un “Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība”. Četriem pirmajiem prioritārajiem virzieniem katram noteiktais finansējuma apmērs periodam ir 1,5 miljoni eiro, taču “Valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai” un “Letonikai” katrai iedalīts pa 0,75 miljoniem eiro. Cik no summas tiks konkrēti vēsturei, vēl grūti teikt, taču acīmredzot “Letonikas” lauvas tiesa šoreiz tiks valodniekiem.

Guntis Zemītis atzina, ka izjūt nepatīkamu izbrīnu par vēstures atstāšanu tematu astē. Tas varētu liecināt tikai par to, ka valsts pat šajos politiskajos apstākļos tā arī nav sapratusi vēstures nozīmi izglītībā; nav sapratusi, ka no vēstures analoģijām jāmācās. Runājot par vēsturnieku piedāvājumu jaunajai programmai, profesors norādīja, ka pirms konkursa rezultātu noskaidrošanas nevēlētos to pilnībā izpaust. Taču ieskicēt gan.

Viens no perspektīvajiem tematiem varētu būt mainīgā Latvijas kultūrvide un kā līdz ar to mainījusies Latvijas sabiedrība. Tā ir ļoti plaša joma. Varētu paraudzīties uz vēstures faktoru ietekmi gan uz kultūrvidi, gan starpetniskajām attiecībām. Tas ir aktuāls temats, un institūta vēsturniekiem tajā jau ir labas iestrādes. Protams, tāpat jābūt pētījumiem, kas veltīti Latvijas simtgadei un sekotu līdzi notikumiem simt gadu periodā. Turklāt vajadzīgs ne tikai notikumu izklāsts, bet arī skaidrojums, kāpēc notika tā, kā notika. “Piemēram, mēs saprotam, ka Kārļa Ulmaņa varas laika nopelns bija ļoti patriotiskas paaudzes izaudzināšana, kas ļāva saglabāt neatkarības ideju gan Latvijā uz vietas, gan trimdā, taču vajadzētu paskaidrot, kāpēc tā notika. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka viss bija tikai propagandas nopelns. Jāskatās, kā tā laika atziņas tika aizvadītas līdz katram konkrētam pilsonim. Tā būtu ārkārtīgi vērtīga pieredze,” sprieda vēsturnieks.

Cits darbības virziens varētu būt Latvijas vēsturei, kultūrai, izglītībai, folklorai, etnogrāfijai un valodai veltīto rakstu krājumu sērijas “Latvieši un Latvija” periodiska papildināšana. Gada sākumā “Latvieši un Latvija” iznāca četros sējumos. 650 no 1000 eksemplāru tirāžas tika izdalīti bibliotēkām, bet pārējos ķertin izķēra, un grāmatas vairs pārdošanā nav pieejamas. Tagad tiek meklēta iespēja nodrukāt papildu tirāžu. Milzīgais pieprasījums licis saprast, ka šāda veida darbi ir sabiedrībā pieprasīti, jo to uzrunā. Tas gan nenozīmē, ka specifiskas zinātniskās monogrāfijas būtu jāatmet, bet vairāk nepieciešami apkopojoši, tematiski sakārtoti rakstu krājumi, kas “tiek klāt pie cilvēka”. “Grāmata mūsdienās savu nozīmi nav zaudējusi,” uzskata Zemītis. Vēsturnieki varētu piedāvāt vismaz vēl vienu “Latvieši un Latvija” sējumu. LVI direktors spriež, ka Latvijas valsts 100 gadu jubilejas kontekstā tajā būtu lietderīgi aplūkot, kā tā laika vēstures pētījumi palīdzēja iedvesmot Latvijas valsts un sabiedrības veidošanos. Savukārt uz jau iznākušu krājumu bāzes varētu sagatavot arī viena vai divu sējuma angļu versiju.

“Ir jādomā, kāds būs galarezultāts, ar kuru iesim pie sabiedrības. Vēsture šobrīd ir ļoti aktuāla. Vēsturiskā izpratne mums ir nepieciešama gan nacionālās pašapziņas stiprināšanai, gan sabiedrības spriestspējības uzlabošanai, jo agresīvie režīmi parasti “barojas” no cilvēku nekompetences,” atgādināja vēsturnieks. Viņš atzina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo valsts pētījumu programmu, šajā ir saskatāma lielāka konkrētība un mērķi. Tomēr aplami ir tas, ka valsts nauda joprojām tiek paredzēta tikai pētījumiem, bet ne šo pētījumu izdošanai. Tā jau skaitās komercdarbība. Tādēļ nauda savu darbu “nešanai tautā” jāmeklē pašiem. Bet tieši ar to vēsturniekiem parasti notiek vislielākā aizķeršanās.

Uzziņa


Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajam pētījumu virzienam “Letonika” 
2014. – 2017. gadam definētie uzdevumi:

1. “Veikt padziļinātus starpdisciplinārus, novatoriskus un visaptverošus pētījumus saistībā ar latviešu valodu, Latvijas vēsturi, kultūru un vērtībām. Veidot Latvijas simtgadei veltītu fundamentālu daudzsējumu izdevumu, kas turpinātu izdevumu “Latvieši un Latvija”, pievēršoties tajā neskartām un nepietiekami atsegtām tēmām, sniedzot sabiedrībai jaunas atziņas par Latviju, tās vēsturi, valodām, kultūru un vērtībām, kā arī par Latvijas ilgtspējīgas attīstības perspektīvām, iezīmējot Latvijas vietu Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē tagadnē, pagātnē un nākotnē. Turpināt attīstīt fundamentālus pētījumus valodniecībā (tostarp Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, Latvijas vietvārdu vārdnīcu, Latviešu valodas dialektu atlantu, Baltu valodu atlantu).

2. Veikt letonikas kultūras resursu (folklora un tautas tradīcijas, literatūra, māksla, mūzika arhitektūra, teātris) izpēti, sekmējot to saglabāšanu, attīstīšanu un mūsdienīgu izmantošanu, īpaši pievēršoties aktuālām ievērojamu personību jubileju un notikumu atcerei (tostarp Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja, Stendera 300 gadu jubileja, Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 200 gadu jubilejai u.c.).

3. Noteikt latviešu nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē, pētīt nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) saglabāšanas prakses Latvijas reģionos un izstrādāt konceptuālus modeļus NKM saglabāšanai un attīstībai/pārmantošanai. Identificēt kultūras mantojuma un kultūrainavu vērtību kā būtisku nacionālās identitātes komponenti un izstrādāt metodiku tās saglabāšanai un pārvaldībai Latvijas pašvaldībās.

4. Veikt pētījumus un izstrādāt zinātniskus izdevumus, kas popularizē Latviju, latviešu valodu un kultūru starptautiski (tostarp veidot Latviešu literatūras vēsturi un latviešu literatūras maģistrālo tekstu izdevumu angļu valodā). Uz daudzsējumu izdevuma “Latvieši un Latvija” bāzes izveidot starptautiskai auditorijai domātu izdevumu angļu valodā, īpaši akcentējot Latvijas reģionālos un starptautiskos aspektus, nacionālās un eiropeiskās identitātes mijiedarbību, letonistikas saistību ar baltistiku (arī lituānistiku) un somugrismu, kā arī stingrāk iezīmējot Latvijas vietu Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē tagad, pagātnē un nākotnē, multikulturālismu Rīgā un Latvijā.

5. Sadarbojoties pētnieciskajām un tehnoloģiju institūcijām, veikt pētījumus un attīstīt resursus, kas nodrošina latviešu valodas lingvistisko kvalitāti, konkurētspēju un pilnvērtīgu funkcionēšanu mūsdienu tehnoloģiju vidē dažādās jomās (zinātnē, izglītībā, kultūrā, sabiedrības integrācijā u.c.) un daudzvalodu kontekstā, nodrošināt to pārnesi nacionāli un starptautiski pieprasītu valodas produktu radīšanai (t.sk. runas tehnoloģiju izstrādei, mašīntulkošanai, mācību materiāliem u.c.),

tostarp apzināt Latvijas digitāli radīto kultūras mantojumu un tā saglabāšanas iespējas, lai nodrošinātu tā ilgtspēju.

6. Veikt pētījumus sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu/Eiropas zinātniskajiem institūtiem un pētniekiem, veicinot letonikas tematikas izpēti starptautiskā kontekstā. Izmantojot jaunas pieejas un analītiskas metodes, pētīt kultūru mijiedarbību Latvijā lokālā, reģionālā un pārreģionālā kontekstā.

7. Izpētīt baltu un slāvu kultūru mijiedarbību procesus un sniegt priekšlikumus kultūrkontaktu attīstībai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+