Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. septembris, 2012
Drukāt

Vēsturnieki jūt morālu atbildību

Foto - LETAFoto - LETA

Vēsturniekiem ir ne tikai jāveic korekti vēstures pētījumi, bet arī jāseko, kādas morālās vērtības ar šiem pētījumiem tiek iedzīvinātas sabiedrībā – tā bija tikai viena no domām, kas aizvadītās nedēļas beigās izskanēja LU mazajā aulā. Tur par savas profesionālās darbības ētiku sprieda paši vēsturnieki.


 

Spriešana notika LU starptautiskas zinātniskas konferences ”Zinātnieka ētika: Latvija, Baltija, Eiropa” ietvaros. Runātāji bija dažādi, taču vairākums skāra atziņu, ka vēsturniekiem jāpaaugstina sava loma sabiedrības izglītošanā, vairāk jāskaidro pagātne, bet ne allaž jāiet sabiedrības pieprasījuma pavadā. Tā profesors Ilgvars Butulis norādīja, ka sabiedrība parasti vēsturniekiem pārmet vēstures politizāciju un pieprasa noskaidrot ”vēsturisko patiesību”. Vienlaikus katras konkrētās nacionālās vēstures uzdevums, konkrētie vēsturiskie procesi nevar neietekmēt vēstures pētniecību. Neviens vēsturnieks nevar izvairīties no politikas, taču tam jāvairās kļūt politiski angažētam. Kas attiecas uz ”revizionismu” vēsturē, tad ko tādu pārmest ir absurdi, jo vēstures pētniecība pati par sevi ir bezgalīgs strīds. ”Vēsturnieka pienākums līdzās tīri akadēmiskām aktivitātēm būtu izglītot sabiedrību, iesaistīties tajā valdošajās diskusijās par vēsturi, skaidrot sarežģītus jautājumus, cīnīties ar karojošu diletantismu,” uzdevumus noteica profesors Butulis.

Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis pauda bažas par sociālās atmiņas pētniecības augošo akcentēšanu un atkāpšanos no nacionālām iezīmēm vēstures pētniecībā.

 

Aizraušanās ar sociālās atmiņas un ”mazā cilvēka” pētniecību nozīmē apgalvot, ka vēsturē varoņu nav bijis – tikai upuri, taču nacionālo mītu sabrukums, raugoties no nācijas izdzīvošanas viedokļa, ir bīstams. ”Manā uztverē ”mazais cilvēks” ir turpinājums mītam par ”700 verdzības gadiem”, cietēja tēla turpināšana,” sacīja Zemītis.

 

Nācijas pastāvēšana ir cieši saistīta ar izcelšanās mītu – pirmskara Latvijā tie bija mīti par senlatviešiem, neatkarības cīņām, bet mūsdienu Latvijā valsts ideoloģijas trūkst. ”Vēsturnieks var stiprināt mītu un var to sagraut. Mūsdienu Krievijas ideoloģijas pamatu veido mīts par uzvaru Lielajā tēvijas karā, kas rūpīgi tiek sargāts no kritikas,” atgādināja arheologs. Pēc Zemīša teiktā, pastāvošā vēstures pētījumu finansēšanas sistēma ne vienmēr sakrīt ar Latvijas vēsturnieku interesēm, jo bieži fondi tiek tam, kurš iekļaujas Eiropā valdošās modes tendencēs, nevis pēta Latvijas nacionālajai vēsturei nepieciešamo.

Guntim Zemītim sociālās atmiņas pētniecības vērtējumā iebilda vēsturnieks Kaspars Zellis – akadēmiskā vēsture un sociālā atmiņa mijiedarbojas, viena otru neizslēdzot. Arī sociālajai atmiņai ir liela nozīme nācijas mītu nodošanā no paaudzes paaudzē un kolektīvās identitātes veidošanā. Vēstures uzdevums būtu koriģēt sociālo atmiņu, norādot uz kļūmīgiem pieņēmumiem. Pēc Zeļļa domām, vēsturnieka uzdevums mūsdienās ir ne tik daudz aprakstīt notikumus, cik radīt ”morālās refleksijas”. Lai no vēstures varētu mācīties. Par to atbildīgi ne tikai vēsturnieki: ”Tas ir vēstures politikas mērķis.”

 

”Ja mēs paraugāmies uz krievvalodīgo kopienas mēģinājumu radīt savu vēsturi ar visiem izkropļojumiem un nostalģiju pēc padomju laika, tad jāteic, ka zināma vaina ir jāuzņemas vēsturniekiem, kuri nav piedalījušies šīs sociālās grupas vēsturiskuma veidošanā. Jo šī sociālā grupa palikusi aiz ”lielās vēstures” borta, tāpēc nodarbojas ar pašvēstures rakstīšanu,” sprieda Zellis.

 

Viņaprāt, latvieši patlaban pārāk aizraujas ar ”bojāejas mītiem”: ”Iznāk, ka mums ir svarīgi, kā mēs gājām bojā, nevis tas, kā mēs sargājām un radījām šo valsti.”

Mācītājs un vēsturnieks Guntis Kalme akcentēja nacionālas vēstures nepieciešamību, jo tieši vēsturnieka darbs būtiski ietekmē nācijas pašuztveri, identitāti, kas uzliek vēsturniekam īpašu ētisko atbildību. ”Vērojot šā brīža Latvijas pamatnācijas identitāti veidojošos procesus, jāteic, ka mūsu vēsturnieku iesaiste tajos ir kompetenta, bet vēl nepietiekami operatīva un intensīva. Šodien, latviešu nācijas apdraudētības apstākļos, ir nepieciešama daudz enerģiskāka un aktīvāka vēsturnieku līdzdaļa,” norādīja Kalme.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+