Rums, mērkaķis un zilas debesis virs Barbadosas. Karību jūras saulē jāuzmanās 0
11 no rīta. Pa viesnīcas pludmales baltajām smiltīm melnās klumzīgās kurpēs, melnu lietussargu rokās pārvietojas melnādaina, dūšīga dāma baltā blūzītē, melnos formas svārkos ar baltiem lampasiem un melnā formas cepurītē. Viņa pieiet te pie viena, te otra atpūtnieka, kas vaļojas pludmales zviļņos, parunājas, iet tālāk. Beidzot dāma sasniedz mūs: “Labrīt, mister! Kā klājas? Vai viss kārtībā? Redziet, kāda šodien karsta saule? Ai, ai. Neapdedziet.” Viss kārtībā. Tā bija “pludmales patruļa”, ja vēlaties. Esam Barbadosā.
No Eiropas ziemas + 30 grādos ieceļojušam bālģīmim Karību jūras saulē patiešām jāuzmanās. Par spīti piesardzībai un paaugstinātas efektivitātes pretiedeguma krēmam, salā pavadītās nedēļas nogalē mana āda uzsāka lobīšanos, kas intensīvi turpinājās arī pēc atgriešanās dzimtenē. Pludmales uzraudze zināja, ko runā. Pret darba pienākumiem barbadosieši izturas pat pārspīlēti apzinīgi. Tikai vēlāk uzzināju, ka korupcijas neesamības ziņā Barbadosa Amerikā atrodas otrajā vietā tūdaļ aiz Kanādas. Laikam tas viņiem no angļu koloniālās pagātnes, kuras ietekme sadzīvē un ļaudīs jūtama, sākot no visur esošo skolas bērnu dažādo formas tērpu paveidiem un beidzot ar siltajām zemēm netipisko kārtīgumu. Ne velti Barbadosa dēvēta par “mazo Angliju”. 34 km garajai un 23 km platajai salu valstij ar nepilniem 300 tūkstošiem iedzīvotāju bezdarbs ir aptuveni 10%, tādēļ darba vietas tiek sagādātas pat tur, kur mums tās šķiet liekas. Klientu menedžeri un apkalpotāji katram sīkumam vai īpašs, formā tērpts darbinieks, kura uzdevums autoostā ir pavērt metāliskus vārtiņus pie perona, lai varētu sākties iekāpšana, ir tikai daži piemēri. Barbadosas ekonomikas pamatakmens, vēl lielāks par vietējo cukurniedru ruma ražošanu, ir tūrisms. Turklāt solīds tūrisms. Galvaspilsētā Bridžtaunā nav trakulīgas nakts dzīves, tā vairāk koncentrējas viesnīcās un apsīkst jau ap plkst. 22. Droši vien tāpēc salu nospiedošā vairākumā kā tūristi apmeklē nevis jaunieši, bet pusmūža un vecāki ļaudis, kam vairāk prātā līdzsvarota atpūta. Publika lielākoties ierodas no bijušās metropoles Lielbritānijas, tāpat ASV un Kanādas. Latvijas iedzīvotājam ir divi ceļi – ar lidmašīnu no Frankfurtes vai Londonas. Mums pārlidojums no Londonas prasīja astoņas stundas. ES pilsoņiem pietiek ar pasu kontroli.
Barbadosa atrodas ārpus okeāna viesuļvētru joslas, kas ir priekšrocība cīņā par sauli alkstošo vēszemju ļaužu pievilināšanu iepretim citām līdzīgām Karību jūras salu valstiņām. Sausajā ziemas sezonā, kas ilgst no decembra līdz jūnijam, nav nekādu lidojošu vai rāpojošu mošķu. Nedēļas laikā sastapu tikai vienu lapseni. Vēl pie plusiem – Bridžtaunas lidosta ir viena no lielākajām reģionā un nodrošina regulāru aviosatiksmi ar Eiropu un apkaimes zemēm.
Lai arī Barbadosa ir maza un tāpat ēkas, automašīnas un pat problēmas tajā ir mazas, sala piedāvā visai lielu dažādību – galvaspilsēta Bridžtauna, Atlantijas okeāna piekraste, Karību jūras pludmales, botāniskie dārzi, grotas. Pret Karību jūru pavērstajos dienvidu un rietumu krastos koncentrējas lielākā daļa pilsētiņu, ciematu, villu un hoteļu. Savukārt pret Atlantijas okeānu pagrieztais austrumu krasts ir mežonīgāks, klinšaināks, reti apdzīvots. Vidienē dominē tropu meži un cukurniedru plantācijas. Barbadosā nav dzelzceļu, šosejas ir šauras un līkumainas, tāpēc ļaudis brauc vai nu džipos, vai nelielos auto. Satiksmi uztur lērums valsts un privāto autobusiņu dažādā tehniskā stāvoklī un ar dažāda skaļuma mūzikas dārdoņu salonā, tomēr biļešu cena visiem konstanta – divi Barbadosas dolāri (BBD). Autobusu daudz, tādēļ aktuāla cīņa par klientu. Tā izpaužas, uzrunājot gan visus potenciālos braukt gribētājus pieturās, gan cenšoties viņus ar žestiem un uzsaucieniem “ieraut” busā no ceļmalām. Rietumnieku tūristi lielākoties pārvietojas takšos, kamēr mēs devām priekšroku lētajiem busiņiem, kuros kūsā vietējais kolorīts. Vietējie sevi sauc par beidženiem (bajan – angl.). Arī runāts tiek īpatnējā beidženu dialektā. Vairāk nekā 90% barbadosiešu/beidženu ir afrikāniskas izcelsmes. Šie ļaudis atstāja godīgu, pieklājīgu, atsaucīgu un reizē pašapzinīgu cilvēku iespaidu. Tirgotāju, “gidu” un taksometru šoferu uzbāzība turas normas robežās. Ja nevēlēsities viņu pakalpojumus, šiem puišiem parasti pietiek ar vienu “nē”.
