Zagļi siro neapdzīvotās mājās 8
48 gadus vecais Brocēnu iedzīvotājs Aivars Juhnevičs un 59 gadus vecais Zaņas iedzīvotājs Vladimirs Gakins ir Saldus pusē labi zināmi zagļi, vismaz tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Vairākkārt sodīti, sēdējuši arī cietumā. Ziemā abi pievērsās lauku mājām, kurās ikdienā neviens neuzturas. Maijā abu kriminālie nodarījumi tika skatīti tiesā.
Skatījās, kur neviena nav
“Kopš septembra mūsu lauku mājās puskilometru no Nīgrandes neviens nedzīvoja. Ik pa laikam mājas apmeklējam, lūkojam, vai viss uz vietas. Kad ieradāmies tur 28. janvārī, abas durvis bija uzlauztas, pazuduši divi trimmeri un divi motorzāģi. Nekā cita vērtīga jau tur nebija. Zagļi tur paviesojās laikā no 20. līdz 28. janvārim. Garnadži bija atstājuši pēdas, un, cik zinu, policisti pēc tām ātri vien sameklēja sev pazīstamus “klientus”,” man saka Biruta (cietušo personu vārds mainīts). Abi strādājuši tandēmā un atzinušies. Trimmerus atrada paslēptus mežā, bet motorzāģi “izkūpējuši gaisā”. Zāģus īpašniece novērtējusi par 124 eiro, kurus samaksāt Juhnevičs piekrīt. Durvju uzlaušanā un zādzībā atzinies Juhnevičs, bet mantas slēpt Ventas krasta krūmos palīdzējis Gakins.
Ar otru zādzību ir sarežģītāk. Tā notikusi netālu, Zaņas pagasta Baltākroga ciematiņā laika periodā no 1. decembra līdz 2. janvārim. Zādzībā atzinies Gakins, kurš sameklēts pēc DNS, bet kā mantas – motobraucēja jakas – slēpēju viņš norādījis arī partneri Juhneviču, no kura par to tiesas zālē izpelnījās dusmas, jo partneris nejutās par to atbildīgs.
“Par ātru uz savām lauku mājām atbraucām – 2. janvārī. Būtu vēlāk, tad jau droši vien vēl kaut kas būtu aizstiepts, jo mantas bija savandītas “pa frakcijām”,” ironiski teic rīdziniece Mairita. Pilsētas dzīvoklī bija taisīts remonts, tāpēc uz laukiem daudz mantu bijis savests. Nekas īpaši vērtīgs, bet tomēr: nevajadzīgas mēbeles un drēbes, kastroļi, vecs TV aparāts (to zagļi sadauzījuši). Pazudusi bija motobraucēja jaka, ko vēlāk, policijas pierunāts, Gakins bija atnesis, špakteļlāpstiņu pāris, un divām tējkannām nogriezti vadi. Lielākā skāde saimniecei bija par sabojātām durvīm un diviem logiem, par ko tiesā izraisījās lielākie strīdi un kuru kompensēšanai 455 eiro apmērā Gakins nepiekrita. Vienubrīd gan piebilda, ka būtu gatavs praktiski palīdzēt durvis un logus sataisīt.
Kā zaglis izspruka no atbildības par durvīm un logiem
Interesanti, ka apsūdzētā pusē nostājās arī prokurors Kaspars Didzis, kurš 10. maija tiesas sēdē teica, ka nebūtu godīgi Gakinam uzlikt par pienākumu kompensēt jaunu durvju un divu logu izgatavošanu, viņš varētu samaksāt tikai sešus eiro par sasisto stiklu. Problēma radās no tā, ka durvis un logu rāmji bijuši veci – un to nenoliedz arī īpašniece – un ka, ielaužoties mājās, rāmji un durvis tā sabojātas, ka vieglāk tos uztaisīt no jauna. Un Mairita vērsusies pie pazīstama amatmeistara, kurš sagatavojis tāmi par 455 eiro.
“Fotogrāfijās redzams, ka loga rāmji satrunējuši. Kāpēc apsūdzētajam būtu jātaisa jauni?” jautāja prokurors.
“Bet bez rāmja stiklu ielikt nevar. Iepriekšējie bija satrunējuši, tomēr savu lomu pildīja. Bet tagad ir beigti,” atbildēja cietusī.
“Kāpēc jaunas durvis būtu jātaisa?” vēl jautāja prokurors.
“Tāpēc, ka, durvis laužot, tās izsistas no rāmja, tas sabeigts. Labi, var palikt vecās durvis, ja tās var ielikt jaunā rāmī,” atbildēja cietusī.
Tiesnese Selga Lapejeva norādīja, ka materiālos zaudējumus var piedzīt arī civiltiesiskā kārtībā, tomēr uz tiesas sēdi 31. maijā aicināja tāmi sastādījušo namdari.
“Neredzu jēgu remontēt durvis un logus – tā jau būs restaurācija un, iespējams, dārgāk nekā uztaisīt no jauna. Tāmi sastādīju, vadoties pēc vidējām namdara izmaksām un koka cenas tirgū. Durvis un logus sabojājis gan laika zobs, gan zagļi. Durvju kārba krīt ārā, izsisti stiprinājumi,” tiesā teica namdaris Raimonds Zviedris.
“Vai tad stiprinājumus nevar ielikt no jauna?” pajautāja prokurors.
“Jūs liksiet?” retoriski ar pretjautājumu atbildēja namdaris. Prokurors neko neatbildēja – viņš uzskata, ka arī cietušās norādīto pazudušo špakteļlāpstiņu cena 30 eiro ir par lielu, turklāt nav pierādīts, ka tās Gakins nozadzis.
Cietumsods un piespiedu darbs
Juhnevičs nedzēstas sodāmības dēļ jau trīs mēnešus atrodas cietumā. Pirms tam strādājis gaterī un mežā. Nožēlo nodarīto un lūdz viņam nepiespriest cietumsodu. Tomēr tiesa viņam par zādzībām piesprieda četru mēnešu cietumsodu (tātad jāatsēž viens mēnesis), atstrādāt 140 piespiedu darba stundas un kompensēt 124 eiro par motorzāģiem. Gakins, kurš strādājot mežā un kurš uztur dzīvesbiedri un piecus viņas nepilngadīgus bērnus, par nodarīto saņēma 140 darba stundas, kurām vēl pieplusojās 200 stundas par nedzēsto iepriekšējo sodu. Viņam cietušai Mairitai jākompensē arī 106 eiro, kas, kā noprotams, ir 100 eiro par motobraucēja jaku (tā gan atdota atpakaļ, bet sliktā un netīrā stāvoklī) un seši eiro par tējkannu vadiem.
Vienīgā, ka palika neapmierināta ar tiesas spriedumu, ir Mairita, turklāt viņa ir dusmīga par prokurora nostāju, kurš nosauca viņas māju par pamestu.
“Māja nav pamesta, bet gan neapdzīvota, un to ir plānots atjaunot. Žēl, ka pašiem par savu naudu būs jātaisa durvis un logi,” sacīja Mairita. Tomēr tiesas lēmumu viņa nepārsūdzēšot.
