Zelta cilvēks Sudraba 0
Viņu jau vaktēja. Skrēja uz lielceļu skatīties, vai tad nenāk, un lika ausi pie zemes klausīties, vai nedimd augstpapēžu soļi. Kad neviens valsts atveseļošanā vairs nav derīgs ne par buldozeru, ne par sputņiku un raķeti un godīga politiķa svētbildes etalonam atbilstošie ir tikpat reti sastopami kā baltie degunradži Āfrikā, tad vēlētāju gaidīto efektu varēja sniegt vienīgi mūsu uzmirdzējušais zelta cilvēks Sudraba. Šampanieti, šampanieti!
Līdz šim Valsts kontroles privātumā strādīgā bišumāte Ingūna Sudraba citugad beidzot tiks nacionalizēta par divkājainu lauveni darbīgajā aktīvajā politikā. Tā ir īstā enkurošanās piestātne personai, kurai nav vienaldzīgs šai valstī notiekošais.
Mēs zinām, ka gulbenietes programma vis nebūs sīrupaina un ūdeņaina kā silta dušiņa, bet smaga kā dzimtās zemes māls un skarba kā ziemeļu vējš. Tā būs mazos ļaužus magnetizējoša, pa punktiem un pantiem to nolasīs aktieru deklamācijās un nodziedās pirmklasīgi soprāni. Kad valstī trūkst vienotas orientētas politikas un izpaliek mērķis, kad valda bezatbildība un izšķērdīgums, lai klabina zobus visi, kas to pieļāva! Sudrabas kundze uzņemsies šefību, nāks ar vispārēju revīziju, ravēs un izskaudīs bezmērķīgumu, dos galīgo norēķinu. Lai pievaldās vīpsnātāji, kas pātarojuši, ka Valsts kontroles piegādāto materiālu svars un iespaids ir vienlīdz iedarbīgs ar tītaru buldurēšanu sētsvidū.
Es personīgi pazīstu nopuņķojušās amatu personas pēc pirmā izbīļa, kad paziņo – pie jums ieradīsies no Valsts kontroles! Tiem parazītiem ir slikta oža, ja viņi Valsts kontrolieres izsmidzināto indējošo dihlofosa aerosolu, gāzei izklīstot, kļūmīgi notur par maijpuķīšu gaisa atsvaidzinātāja smārdu.
Lai gan pedantus Bomaršē komēdijās uzskata par smīdināšanas objektiem, tomēr politika ir arods, kurā tiecas uz ideālu, un revidentei, kura radusi aust valdziņu pa valdziņam, lai noķertu mušas apsūdzības rakstu tīklos, šī ir ļoti piemērota tālākās darbības druva. Partijām smejamais vis nenāk, tās trīc un drebinās vien, dabūjušas zināt, kāds politiskais spēks zeķubiksēs šeitan drīz ieradīsies. Bet vēlētāji pazīst Ingūnu no tās labākās puses. Cēlusies kā izcilas Austrumlatvijas dzimtas likumīga pēctece. Savos jaunos gados paguvusi nokļūt pasaules sieviešu līderu sarakstā. Aizliegusi sevi pasaulīgām baudām, šī krāšņā žilbinošā būtne velta sevi tikai produktīvam sausam darbam – kā tāda grāmatvediska vērpēja šķeterētāja.
Krietnākie nācijas dēli un meitas jau ir iespringuši – kur var iestāties Sudrabas partijā! Bet tas būs kā pakāpties ziloņkaula tornī, nevis kā pie mesijas Zatlera – salīda, paņēma un uzmeta viltus paipuisīši un paimeitiņas. Būs jābūt reputācijai kā ideāls kurpju spīdums, iztaustīs ar lāzeru, vai esat cienīgs cilvēks kļūt par uzticamu līderes komandas biedru, viņas teiksmainā armija sastāvēs no sniegbalta marmora tēliem un perlamutrā vizošām pērlēm. Tas būs pacilājošs maršs uz 12. Saeimu, un tad vēl kādu laiciņu apgarotais un reibinošais medusmēnesis ar Sudrabu turpināsies, līdz beigsies. Kaut viņa neapmaldītos un nesāktu maršēt ar tiem, kas uz Saeimu soļo kirzas zābakos – oi, tad būs rūgtas asaras.
