Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. septembris, 2015
Drukāt

Zeme zaudē vērtību (14)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Zemi – Latvijas lielāko nacionālo bagātību – iznieko. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības sarūk, samazinās tās auglība.

Tā atzīts septembrī valdībai iesniegtajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārskata ziņojumā par to, kā ticis pildīts pirms astoņiem gadiem ministrijā sagatavotais zemes politikas plāns no 2008. līdz 2014. gadam.

Ziņojumā minēti vairāki cēloņi, kas veicinājuši lauksaimniecībā izmantojamo platību aizaugšanu, auglības samazināšanos.

Pirmkārt, neierobežota un haotiska apbūves izplešanās, plānojot un būvējot jaunus ciematus uz lauksaimnieciski izmantojamo zemju rēķina. Lai gan zeme pārvērsta un sadalīta apbūves gabalos, daudzviet būvniecība nav iesākta. Lielas platības, kuras savulaik varēja izmantot lauksaimniecībā, nevienam pašlaik vairs nevajag. Būtībā zeme ir izniekota, mākslīgi uzskrūvējot cenas un tā sauktajiem projektu attīstītājiem ar to spekulējot.

Otrkārt, pussabrukusī, laikus neatjaunotā meliorācijas sistēma veicinājusi augsnes pārpurvošanos, un auglības samazināšanos.

Pēc oficiāliem datiem, Latvijā no lauksaimnieciski izmantojamo zemju kopplatības (2,47 miljoniem hektāru) aptuveni 1,49 miljoni jeb 60 procenti ir meliorēti. Jaunas meliorācijas sistēmas nav izbūvētas, agrāk būvēto sistēmu remonts vai atjaunošana nepieciešama vairāk nekā 230 000 hektāros lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Treškārt, zemes nesaimniecisku izmantošanu sekmējusi zemes rezervēšana valsts un pašvaldību infrastruktūras projektiem, kuru īstenošanai vēlāk pietrūcis naudas.

Ceturtkārt, zemes lietderīgāku apsaimniekošanu kavējusi zemes reforma, kas ilgst jau otro gadu desmitu, tādējādi īpašuma tiesību sakārtošana nav pabeigta. Valsts pārvaldes iestādēm trūkst precīzas informācijas ne tikai par zemes īpašumu piederību, bet arī par tās izmantošanu, augsnes auglību katrā novadā un pagastā.

Lauku atbalsta dienesta veiktā apsekošana liecina, ka 2014. gadā nekoptas lauksaimniecībā izmantojamas zemes bija 294 000 hektāru platībā – 12,4% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības. Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati liecina, ka no 2008.gada lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars ir samazinājies. VARAM ziņojums kā spogulī parāda līdzšinējo valdību bezatbildīgo, tuvredzīgo, vienas dienas saimniekošanas politiku.

Ko tad VARAM (tolaik Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija) paredzēja pirms astoņiem gadiem taisītajā plānā?

Atmetot dažus nereālus un acīmredzami muļķīgus plāna punktus, piemēram, līdz 2030. gadam dubultot apbūves zemju platības, galvenie uzdevumi būtībā bija divi: pabeigt zemes reformu līdz 2010. gadam un apturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemju aizaugšanu, nodrošinot tās lietderīgu un ilgtspējīgu izmantošanu. Tagad ziņojumā atzīts, ka zemes reforma nav pabeigta. Lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības sarukušas. Nekas nav izpildīts.

Pašlaik paredz, ka zemes reformu pabeigs šogad. Taču valdība atļāvusi vairākām ministrijām reģistrēt īpašuma tiesības zemesgrāmatā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet Satiksmes ministrijai līdz 2044. gada 31. decembrim.

Īpaši liela problēma zemes politikas īstenošanā ir savstarpēji savietojamas informācijas trūkums, kas apgrūtina gan pašreizējā stāvokļa analīzi, gan sasniegto rezultātu apzināšanu. Vienota zemes politika tiek saskaldīta starp ministrijām un citām valsts iestādēm, kurās virsroku gūst nevis valstiskās intereses, bet resoru ambīcijas, politiķu egoisms vai ierēdņu mantkārība.

Zemes izniekošanas galvenais iemesls patiesībā ir totāls plānošanas trūkums, valsts pārvaldē strādājošo amatpersonu mazspēja izplānot laikus, saskaņoti un tālredzīgi. Pēc šādiem ziņojumiem no tām amatpersonām, kas ar savu bezdarbību to veicinājušas, būtībā būtu jāpiedzen valstij un sabiedrībai radītie zaudējumi. Taču tā vietā valdība, kā ierasts, to pieņēmusi zināšanai, uzdodot līdz nākamā gada 1. jūnijam VARAM, piesaistot vēl piecas ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienību, radīt jaunu zemes politikas plānu, kas būtu īstenojams līdz 2020. gadam. Tā kā galvenie pirms astoņiem gadiem radītā plāna punkti nav izpildīti, var gadīties, ka ar jauno plānu ministrijās būs jānopūlas mazāk. Atliks pārrakstīt veco.

Viens, divi, trīs…

Lauksaimniecības zemes 
izniekošanas cēloņi:

1. neierobežota un haotiska apbūves izplešanās,

2. pussabrukušas, neatjaunotas meliorācijas sistēmas,

3. zemes rezervēšana neīstenotiem infrastruktūras projektiem,

4. zemes reformas ieilgšana, nesakārtotas īpašumtiesības.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Jocīgi, bet ja zemes auglību salīdzina ar zemes nodokli, tad mēs jau sen atrodamies menzemes joslā. Un nodoklis vēl augs. Auglību ļoti “palielina” prasība novākt no lauka daudzgadīgo zālāju neizmantoto masu, jo redz zemgales baroniem ļoti skauda, ka kāds sīkzemnieks iegūs naudiņu (kas tāpat Latvijā paliks). Liela daļa pēdējos gados ar appļaušanu saglābto zemju pamazām tiks ar krūmiem aizaudzētas Jā, šajās platībās produkcija netika iegūta, jā ,cilvēki guva zināmus ienākumus neražojot, bet zeme neaizauga, auglība nesamazinājās, jo nenotika barības vielu samazināšanās. Pat vēl vairāk, palielinājās trūdvielu daudzums augsnē. Vai tā bija zemes noplicināšana, Latvijas bezsmadzeņu eirobirokrātu armija??? Kā tas sanāk, ka šos jautājumus lemj izcili stulbeņi, kuriem nav ne mazākās sajēgas par norisēm dabā?

  2. īsts pušelnieku domāšanas un vaidēšanas paraugraksts vau,vai,vai un man, man, man…..

  3. VARAM cērmes ir labi strādājušas!! Tā turpinot mums būs tikai huitu zemes.

  4. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    1990.gada 20. decembrī toreizējā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu par zemes nodokli. Tā mērķis bija ieinteresēt zemes lietotājus un vietējās pašvaldības to teritorijās esošās zemes labākā apsaimniekošanā, kā arī no zemes lietotājiem pilnīgāk iekasēt nodokļus. Zemes nodokļa lielums tika noteikts no 96 rbļ par ha zemes Rīgas apkārtnē, bet tikai 10 rbļ Latgales pierobežā. 1994. gadā 5. Saeima ieviesa PVN, bet līdzekļus laukssaimniecību attīstībais deva Laukkredīts ar 18 !!! kredīt% gadā. Saimniecības sāka pļaut kā ar kombaisnu. Latviju var glābt tikai visaptverošas ekonomiskās, politiskās un saimnieciskās reformas. Diemžēl šodien pie varas esošie sēd kurlā un bezatbildīgā vietā un izlieksa neko neredzam.

  5. Latvijai buus jaauznjem zinaams skaits azilantu. To prasa cilveektiesiibu ieveeroshana. Azilantus,beegljus vareetu noriikot pie melioraacijas darbiem. Par nelielu atalgojumu un pajumti. Ja atsakaas straadaat, tad jaasamazina valsts pabalsti. Ja straadaas, tad sadraudzeesies arii ar latvieshu lauciniekiem.

  6. Lielie noplicina zemi Atbildēt

    Kāpēc vēl viens faktors nav pieminēts – lielie zemnieki ar savām metodēm noplicina zemi, pārmērīgi mēslojot ar minerālmēsliem, bet nelietojot kūtzmēslus, kas veido augsnē trūdu? ātri šo lielsaimnieku tīrumi pārvērtīsies par bezauglīgu substrātu!

    • Minerālmēsli ir barība zemei, neko tie nenoplicina, taisni otrādāk. Tiesa, liekie minerālmēsli aizceļo uz upītēm, tādēļ pārlieku liela aizraušanās ar minerālmēslu lietošanu veicina ūdenstilpņu aizaugšanu. Lielie lauksaimnieki rūpējas par meliorācijas sistēmām uz savas zemes, kamēr mazie to nevar vai negrib.

      • mazie grib, bet viņi netiek klāt finanšu trūkuma dēļ, kā arī nauda tiek dota fiktīvajām saimniecībām, kurām ir nauda (protams ne jau lauksaimniecībā nopelnīta) un kuru vajag atmazgāt, patreiz meliorācijai paredzētā nauda tiek dalīta pa labi pa kreisi, tiek sakārtoti šo lielīpašnieku īpašumi, kuriem uz kuriem diezvai kādreiz lauksaimniecība būs. Pārbauda jau tikai tās saimniecības, kuras patiesi strādā un knapi savelk galus, lai pabarotu savas ģimenes un izskolotu bērnus. Re, Dundagas novadā viens tā rullē un izskatās arī norullēs veselu ciemu…….Lai pierāda ieņēmumus no lauksaimniecības nevis sazīmē, ja tā naudiņa tiešām nonāktu , tur kur viņai jānonāk nevis privatīpašniekiem, kuri cer par eiropas naudu sakārtot savus īpašumus un pēc tam iznomāt par lielu naudu lauksaimniekiem.

  7. Bez jauniem “MĒRNIEKU LAIKIEM” nekas nesanāks [ierādīšana =20 m precizitāte,skatīt VZD un LAD izdotā lauku bloku KARTĒ.

  8. Liidz shim zemes cena ir tikai ceelusies. Atcereesimies, kad aarzemnieki sapirka latviesh lauku maajas viens ha maksaaja 100 Ls.

  9. Un kur tad,,lielie ,,kukurūznieki,,?Kā tiek pie jaunas zemes tā kukurūza pirmos div-trīs gadus aug kā traka un tad paliek arvien mazāka un mazāka,var liet virsū ko grib un cik grib,tik vien kā smird visa pasaule ,bet labuma nekāda.Un tad atkal tik pērk jaunas zemes,atņem mazajiem zemniekiem,kas nomā,jo viņiem nav tādas naudas,lai nopirktu.tā padzenot cilvēkus kas strādā paši,raujas kā traki ar nabadzīgu tehniku,lai tiktu pie katra centa,jo mazajiem par visu samaksā daudz mazāk,tikai izdevumi gan tádi paši un vēl lielāki jo vairumā neko atļauties nevar pirkt lai būtu lētāk.
    Minerālmēsli tik noplicina augsni tas ir īslaicīgs pasākums,ar katru gadu vajag vairāk un vairāk.
    Esmu mazā zemniece ar 20 govīm ,man viss aug bez minerāļiem ,jo regulāri tiek pielietota augu seka,pārsējot zālājus,audzējot āboliņu,lietojot kūtsmēslus.Jā,ražība varbūt nedaudz atpaliek,bet toties zinu,ko manas govis ēd ,ka viņām nebūs slimas aknas un nieres no minerāļu pārbagātības,kas pāriet lopbarībā.Arī šis ir iemesls kāpēc lielajās fermās govīm tik īss mūžs.

    • Kad runa par nitrātiem, nav starpības starp jūsu kūtsmēsliem un minerālmēsliem, akna nesajutīs atšķirību. 3-5 laktācijas ir norma modernā lauksaimniecības uzņēmumā, kuram ir nākotne. Jūsu saimniecībai ar mazo govju skaitu, kuras piedevām ir vecas un mazražīgas – nākotnes nav.

  10. Lauksaimniecības zemes 
izniekošanas cēloņi:

    5. pie denacionalizācijas neatgrieztie zemes apstrādes rīki un tehnika,
    6. kaitniecisku regulu ieviešana – padomju laika aizlaistības novēršanai
    neatļaut izmantot ārzemnieku, piemēram, japāņu, līdzdalibu,
    7. valsts norobežošanās no palīdzības kredītu veidā,
    8. koruptīvā apstrādes tehnikas nodošana ne zemes īpašnieku(lielāko
    tiesu iebraucēju) rokās, kā rezultātā pie Līvānu mājām rūsēja
    traktori un kombaini, bet zemes īpašniekiem pakalpojumi nebija
    pieejami uzskrūvēto cenu dēļ,
    9. …
    10. …
    .
    var turpināt daudz un dikti…

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+