Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

Zemei pircēju vairāk nekā pārdevēju (1)

at022016

Kaut arī kopš 2014. gada 1. novembra ir spēkā Saeimā pieņemtie likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi, kas nosaka stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem, aizvadītajā gadā tirgū viņu joprojām bija vairāk nekā pārdevēju.

Pērn pieprasījums pēc zemes nav samazinājies, taču cenas vairs nav cēlušās tik dramatiski kā 2014. gadā, kad tās pieauga par 20–35 procentiem, dažviet pat vēl vairāk. Aizvadītā gada laikā cenu pieaugums novērojams 5–10% robežās. Vienlaikus saglabājas krasas atšķirības starp zemes cenrāžiem Zemgalē, Latgalē un Vidzemē.

Uzņēmuma “Arco Real Estate” Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu vērtētāja Agita Teile vēsta, ka pērn Zemgales pusē lauksaimniecībā izmantojamā zeme bijusi ļoti pieprasīta. Taču piedāvājums bijis mazs. Ļoti laba, iekopta zeme publiski pat neesot piedāvāta. Ātri nopirkti pat īpašumi ar dažiem hekt­āriem zemes un lauku mājām – galvenokārt zemes dēļ.

Pagājušajā gadā dārgākie darījumi notikuši Jelgavas novada Sesavas un Elejas pagastā, kur par aptuveni 15 hektāriem pircēji samaksājuši no 7460 līdz 7950 eiro par hektāru. Bieži pārdevēji dārgi prasījuši par zemi, kuru līdz šim iznomājuši un kuru apstrādājuši nomnieki. Cenas par 10 ha lielākiem iekoptas zemes gabaliem parasti svārstījās no 3500 līdz 6000 eiro par hektāru.

Uzņēmuma “Arco Real Estate” Ziemeļvidzemes nekustamā īpašuma vērtēšanas nodaļas vadītāja Ilze Apeine ziņo, ka aizvadītajā gadā bijušo Limbažu, Valmieras un Cēsu rajonu pagastos hektāra cena turējusies 1500–2500 eiro robežās. Bet bijuši arī izņēmumi. Piemēram, Vidrižu pagastā 4,14 hektāri pārdoti par 3900 eiro/ha, bet Vaidavas pagastā 13,84 hektāri par 3300 eiro/ha.

Vidzemes novados cenas aramzemei svārstās no 1500 līdz 3000 par hektāru – atkarībā no atrašanās vietas un zemes auglības.

Arī Ziemeļlatgalē zemes meklētāju bijis krietni vairāk nekā pārdevēju. Balvu novadā pirkuši aizaugušu zemi vai īpašumus, kur lielāko daļu platības aizņem mežs. Bet Dienvidlatgales pusē cenas svārstās vidēji no 1000 līdz 1500 eiro par hektāru.

 

Visu rakstu lasiet žurnāla “Agro Tops” februāra numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Gribēju pārdot gandrīz 100 ha lauksaimniecības zemes Latgalē , ne valstij, ne vietējiem lauksaimniekiem , pat zviedriem nevajadzēja. Un cena bija vidējās cenas līmenī šai reģionā.Zemes tirgus Latgalē un Vidzemē ir apstājies. Un to ir veicinājusi Zemkopības ministrijas politika, kas lauvas tiesu ES maksājumu novirza lielajiem Zemgales lauksaimniekiem. Tiek samazināti arī vides maksājumi, konkrēti par BDUZ pļavām.

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+