Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. septembris, 2012
Drukāt

Zemgales pašvaldību vadītāji nobažījušies par reģionu ignorēšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Diskutējot par nacionālā attīstības plāna (NAP) no 2014. līdz 2020. gadam ietekmi uz Zemgali, vietējo pašvaldību vadītāji pauda bažas, ka plānā nav paredzēta mazo pašvaldību attīstības veicināšana.

Vairāki Zemgales pašvaldību vadītāji bija noraizējušies, ka, ieviešot reģionālās politikas modeli 9+21, neievērotas paliks mazās pašvaldības un tikai 21 attīstības centram un deviņām pilsētām tiks finansējums turpmākai attīstībai. Kā diskusijā atzina Rundāles novada domes vadītājs Aivars Okmanis (attēlā no kreisās), viņš piekrīt, ka tuvākajos septiņos gados nav iespējams attīstīt pilnībā visu valsts teritoriju un ir jāizvēlas prioritārās vietas, kuru attīstību veicināt ātrāk par citām. Tomēr viņš arī pauda viedokli, ka NAP nevar uzreiz jau definēt šīs vietas, kurām tiks finansējums. “Plāna realizācijas laikā vai ekonomiskās izpētes rezultātā ir jānosauc teritorijas, kurām ir gatavojamas ieguldījumu paketes,” sacīja Okmanis.

Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko sacīja, ka viņai vislielākās bažas rada tas, kā NAP realizēšanas rezultātā veidosies lauku teritoriju vienmērīga attīstība. Viņasprāt, katrā apdzīvotā vietā ir jābūt pamatbāzei, ar ko startēt tālāk, – tā ir skola, bērnudārzs, mūzikas un mākslas skola un ceļš, pa kuru nokļūst līdz šai vietai. “Un, ja šie jautājumi tiek sakārtoti, tad var veidoties 9+21. tad arī nebūs aizbraukušie cilvēki un milzīgi uzpūstā ūdens galva, kas ir Rīga un Rīgas reģions,” teica Lisenko. Ir svarīgi domāt par Latvijas attīstību kopumā, un nevar runāt par dažiem attīstības centriem, pilnībā aizmirstot lauku teritorijas, sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips. Tomēr realitātē ir redzams, kā cilvēki dzīvo laukos un ka viņiem nav tādu pat iespēju, kā ir cilvēkiem pilsētās, pauda Veips. Viņaprāt, būtiski ir sakārtot autoceļu sistēmu, lai apdzīvotās vietas būtu savienotas un ceļu kvalitāte būtu Eiropas līmenī.

Emocionāla runa bija Aknīstes novada vadītājai Ingrīdai Vendelei, kura izteica šaubas, ka ekonomiskais izrāviens sasniegs mazās pašvaldības – visdrīzāk tas apstāsies pie lielajām pilsētām. Arī viņa kritizēja, ka plānā nav iekļauts redzējums par mazajiem lauku ceļiem. “Man nerodas pārliecība, ka mazajiem novadiem, kuri ir tālu no kartē iezīmētajiem centriem, būs nākotne. Kur NAP ir iezīmēti šie mazie ceļi? Es varbūt neuzmanīgi lasīju, bet neatradu,” viņa teica.

Diskusijas laikā arī tika kritizēts termins “drošumspēja”, proti, NAP ir ignorēta sporta attīstība valstī, kā arī nekas daudz nav minēts par tranzītpolitiku. Tāpat pašvaldību vadītāji kritizēja, ka NAP tiek domāts par dažādām inovācijām, kamēr vēl ne visā Latvijā ir pieejama elektroenerģija un pasta piegādes. Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Zanda Lamba, aizstāvot NAP, sacīja, ka plānā nav jāparādās pilnīgi visam, bet ir jānosaka konkrētas prioritātes, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību un drošumspēju. Šodien noslēdzas NAP sabiedriskā apspriešana, kas sākās 15. augustā. Pēc tam visi iesniegtie priekšlikumi tiks apkopoti un publiskoti NAP mājaslapā.

NAP 2014.-2020.gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (“Latvija 2030”) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+