Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. marts, 2016
Drukāt

Zemi pārmērīt nesteidzas (7)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Maskavas ielas 245/3. nama iedzīvotāju pārstāvis Artūrs Porietis: "Pašlaik par zemes nomu maksājam 35 centus par kvadrātmetru. Pēc pārmērīšanas, platībai samazinoties par 1390 kvadrātmetriem, mūsu ietaupījums būtu 486,50 eiro. Tāpēc gribam izmantot iespēju samazināt izdevumus."

Kaut arī zemes platību samazināšana ļautu namu iedzīvotājiem samazināt piespiedu kārtā maksātās zemes nomas apmēru, līdz šim Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā saņemti vien 66 dzīvojamo namu pārstāvju pieprasījumi.

 

Grib samazināt izdevumus

“Par šo iespēju uzzināju internetā un, balstoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vairākuma lēmumu, iesniedzu pieprasījumu jau pagājušā gada 8. jūlijā,” stāsta Maskavas ielas 245/3. nama iedzīvotāju pārstāvis, divistabu dzīvokļa īpašnieks Artūrs Porietis, “pašlaik piespiedu kārtā maksājam nomu par 3488 kvadrātmetriem zemes, kaut arī tik liela zemes platība nama uzturēšanai nemaz nav nepieciešama. No pašvaldības saņemtā zemes robežu plāna skice paredz samazināt šo platību līdz 2098 kvadrātmetriem.”

“Pašlaik par zemes nomu pats maksāju 15,41 eiro ceturksnī jeb aptuveni 60 eiro gadā. Mana divu istabu dzīvokļa platība nav liela – 45 kvadrātmetri, tas it kā nešķiet daudz. Tā kā namā pavisam ir 60 dzīvokļi, zemes nomas maksa iznāk mazāka nekā tajos namos, kuros dzīvokļu skaits ir mazāks. Bet, pieskaitot izdevumus par nama apsaimniekošanu, siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem, man, pensionāram, tāpat citiem dzīvokļa uzturēšana ir dārga. Triju istabu dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomu iznāk maksāt ap 100 eiro gadā. Pašlaik par zemes nomu maksājam 35 centus par kvadrātmetru. Pēc pārmērīšanas, platībai samazinoties par 1390 kvadrātmetriem, mūsu ietaupījums būtu 486,50 eiro. Tāpēc gribam izmantot iespēju samazināt izdevumus,” skaidro Artūrs Porietis.

“Tā kā strādāju Saeimā, par iespēju pārskatīt zemes platību uzzināju viena no pirmajām,” stāsta Čiekurkalna 
1. līnijas 23a nama dzīvokļa īpašniece Daina Baltace, “mēs, sešu dzīvokļu īpašnieki, esam nokļuvuši neapskaužamā situācijā – par aptuveni 1900 kvadrātmetriem zemes īpašnieks grib izspiest no katra dzīvokļa 46 eiro mēnesī. 
Gadā – 552 eiro. Tādu summu neviens nespētu samaksāt. Tā nav arī samērīga, ņemot vērā, ka dzīvokļi namā ir ar malkas apkuri. Lai panāktu savu, zemes īpašnieks mūs iesūdzējis tiesā. No pašvaldības saņemtā zemes robežu plāna skice paredz samazināt šo platību līdz 1014 kvadrātmetriem, tādējādi piespiedu zemes nomas platība saruktu gandrīz par 900 kvadrātmetriem.”

 

Atturībai vairāki iemesli

Citi manis uzrunātie Rīgas dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvji domā, ka ir vairāki iemesli, kāpēc iedzīvotāji nesteidzas izmantot šo iespēju. Viņuprāt, daudzi nevēlas nopūlēties, organizējot nama iedzīvotāju kopsapulci, kam jāpieņem lēmums par nama uzturēšanai nepieciešamās zemes platības pārskatīšanu. Tikpat liela daļa iedzīvotāju nav pat dzirdējuši par šo iespēju, kaut arī no 2015. gada 1. jūlija, kad to varēja sākt prasīt, pagājuši jau gandrīz astoņi mēneši. Tā kā par zemes pārmērīšanu jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem, daudzi negrib papildu izdevumus.

Ganību dambja 13. nama dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Tālis Pāvuliņš stāsta, ka viņi esot mēģinājuši samazināt nomātās zemes platību. Kaut arī namam funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība ir 4077 kvadrātmetri, uz pašreizējā zemes īpašnieka – SIA “Ziemeļu sabiedrība” – vārda zemesgrāmatā reģistrētais zemes gabals, uz kura atrodas nams, ir 6196 kvadrātmetrus liels. Iznākumā iedzīvotāji spiesti maksāt aptuveni par 2000 kvadrātmetriem lielāku zemes platību nekā tā, kas bijusi piesaistīta namam. Viņaprāt, nomas aprēķinos šie 2000 kvadrātmetri pieķerti klāt, lai iedzīvotājiem būtu jāmaksā vairāk. Ar zemes īpašnieku pat bijusi panākta vienošanās par namam nepieciešamās zemes platības samazināšanu aptuveni par 400 kvadrātmetriem. Bet kādā brīdī zemes īpašnieks pārdomājis un atsaucis vienošanos, tādējādi robežu pārskatīšana apstājusies.

 

Sola skatīt visus ierosinājumus

“Pēc dzīvokļu īpašnieku pārstāvju ierosinājuma saņemšanas vērtējam visu ieinteresēto pušu viedokļus par dzīvojamā nama uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala platību un jaunajām robežām. Tāpat skatāmies, kāda ir situācija konkrētajā dzīvojamo namu kvartālā,” stāsta Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs. “Pašlaik no 66 iesniegtajiem pieprasījumiem par 17 jau esam izlēmuši pozitīvi. Bet komisija skatīs arī pārējos iesniegtos ierosinājumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu neatkarīgi no to sarežģītības.”

Uz jautājumu, cik ilgā laikā komisija varētu izlemt par atlikušajiem 49 iesniegumiem, Normunds Beinarovičs atbild, ka jāizlemj ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad tie saņemti.

“Skatot iesniegumus, meklēsim vislabāko iespējamo risinājumu katram namam, ņemot vērā normatīvo aktu prasības par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūves noteikumus,” sola pašvaldības pārstāvis. “Pārskatīšana jāpabeidz ne vēlāk kā divu gadu un sešu mēnešu laikā no dienas, kad lēmumi par šāda zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu kļūs neapstrīdami. Tiesa, procedūra var sarežģīties, ja robežu pārkārtošanas rezultātā nevar tikt izveidots tāds zemes gabals, kas atbilstu plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem.”

 

Viedoklis

Klementijs Rancāns, dzīvokļu īpašnieku un denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “Ausma” vadītājs: “Zemes gabala platības samazināšana, ja tā patiešām tiktu samazināta, protams, samazinātu piespiedu nomas maksas apmēru. Tomēr ir lielas bažas, vai šī procedūra atmaksāsies. Pirmkārt, mērniecība jāapmaksā pārmērīšanas ierosinātājiem, tātad dzīvokļu īpašniekiem. Otrkārt, piespiedu nomas attiecības saglabāsies tik un tā. Arī pēc iespējamās zemes platības samazināšanas, ik gadu ceļoties zemes kadastrālajai vērtībai, nomas maksa būs tāda pati, kāda bijusi agrāk. Iznākumā iedzīvotāji par zemes pārmērīšanu izdos naudu, kuras viņiem jau tāpat trūkst. Arī pati robežu pārskatīšanas procedūra ir pietiekami ilga. Bet reāla labuma no tā būs maz vai nebūs nekāda. Turklāt Rīgas dome nereti cenšas nevis samazināt zemes gabalu platības, bet ar dažnedažādiem paņēmieniem piespiež privatizēt jaunas, par dažu desmitu vai pārsimt kvadrātmetru iemērīšanu pieprasot ap 70 – 90 eiro no katra dzīvokļa jeb ap 3000 eiro no viena daudzdzīvokļu nama.”

 

Uzziņa

No 2014. gada 1. oktobra ir spēkā grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kuri paredz, ka no 2015. gada 1. jūlija daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuru nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, ir tiesības prasīt, lai vietējā pašvaldība pārskata viņu namiem nepieciešamās zemes gabalu platības.

Lēmumi par nepieciešamā zemes gabala projekta apstiprināšanu jāpaziņo dzīvokļu un zemes īpašniekiem, publicējot tos vietējās pašvaldības vai Privatizācijas aģentūras mājaslapā. Ja zemes vai dzīvokļu īpašniekus tie neapmierina, viņi tos var pārsūdzēt tiesā.

Privatizācijas aģentūrā lēš, ka viena nepieciešamā zemes gabala noteikšanai vienam daudzdzīvokļu namam būtu nepieciešami vidēji no 600 līdz 800 eiro, kas jāsedz dzīvokļu īpašniekiem.

Latvijā pavisam ir 285 849 ēkas un būves, kas atrodas uz 94 254 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem. Savukārt uz 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem uzcelti 3677 daudzdzīvokļu nami ar 110 970 dzīvokļiem. Aptuveni trešā daļa šo namu ir Rīgā.

Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm, ka zemes platību pārmērīšana, ja to ierosinātu, varētu skart 3734 zemes īpašniekus, kuru zemi aizņem 1867 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 56 499 dzīvokļu īpašniekiem.

Ja būtu jāpārskata daudzdzīvokļu namiem jau noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežas, tad jaunā kārtība ietekmēs vēl 3620 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelti 1800 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 54 471 dzīvokļu īpašnieku. Tādējādi tā var skart 7354 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes atrodas 3667 daudzdzīvokļu nami un ap 110 970 dzīvokļu īpašniekus.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. arī mums laukos zemes nodoklis pieaug kosmiskā ātrumā. Par gadu nezin kāpēc kadastra vērtība augusi par apmēram 1000 euro pret iepriekšējo gadu. Laukos taču tā zemes vērtība, ko piemājas iedzīvotājs nopircis, nevar tādos ātrumos pieaugt. Zeme piemājas saimniecībās tiek izmantota pašu pārtikas audzēšanai, un neviens to manu ha nepirks, un vēl nomalē. Teikšu kaut kas traks, bet ej un ko pierādi, tāpat neko nepanāksi.

  2. Tieslietu ministrijas visuredzošā acs apmierināti vēro, kā tie tārpiņi lokās, valsts akceptēta reketa smagā zābaka piežmiegti …

  3. Pārmērīt nesteidzas, bet steidzas īdēt, ka iekšpagalmos nav kur mašīnu nolikt. Zemi nevis jāgriež nost un sazin kam jāuzdāvina, bet jācenšas dabūt klāt, lai nav uz svešas zemes jāmēģina stāvvietu ierīkot.

  4. Apjās tāpat kā līdz šim ,pat acis nepamirkšķinās ,tā kā gatavojaties.

  5. Cien .Jā autoram .Lūdzu izlasiet cītīgi savu dzīvokļa privatizācijas līgumu un privatizācijas komisijā saņemiet rakstisku dokumentu par 1 m2 ietilpstošā cenas atšifrējumu un Jūs atklāsiet ,ka par piesaistito zemi esat samaksājis un par nomu nevar būt nerunas. Tā ierēdņi izmanto mūsu lēticību. ,unpapildina Domes ienākumus PRETIESISKI>To es teicu TM tagadējam Valsts sekretāram ,bet vārna vārnai acī neknābj.

  6. bet, ko lai iesāk tie daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, kuri ar obligātu līgumu no 2009.gada ir piespiesti nomāt no RĪGAS PAŠVALDĪBAS mājai it kā “piekritīgo” zemi par summu 150 EUR, kas ir gandrīz analoga NĪN apjomam ?!

  7. Atkārtoti ,vai nebūtu vienkāršāk -pilsētu zemēm to pašu likumu kā lauku zemēm. 1]Privatizējot dzīvokļus mēs ar sertifikātiem samaksājām par zemi 2]Kamēr valstij un pašvaldībām ir brīvas zemes ja nē tad sertifikātus kā laukos 3]DIVREZ MAKSĀT IR PRETTIESISKI

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+