Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. jūnijs, 2015
Drukāt

Ziemeļdziesma atgriežas Latvijā

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc Jāņiem, no 25. līdz 28. jūnijam, Rīgu un visu Latviju pieskandinās VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki,

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos piedalīsies ap astoņiem tūkstošiem dalībnieku – kori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes, arī deju kolektīvi un pūtēju orķestri. Sabrauks Latvijas diasporu kori no Eiropas, Austrālijas un citām pasaules vietām. Vērienīgais sarīkojums sniegs iespēju izjust Dziesmu svētku atmosfēru un svinēt divus nozīmīgus kultūras notikumus – Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku divdesmito gadskārtu un Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas noslēgumu. Simboliski, ka 1995. gadā pirmoreiz Rīgā notikušie svētki atkal atgriežas Latvijā. Plānotas koru meistarklases, kuras vadīs gan Latvijas, gan viesu ievērojamākie un harismātiskākie diriģenti, notiks reģionālie koncerti Latvijas pilsētās, svētku gājiens un Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

Gan pašvaldību un koru dibinātāju atbalstīti, gan lielākoties paši dziedātāji liek centu pie centa, lai krātu piedzīvotos svētkus un tajos gūtās emocijas. Kādam atmiņās uzplaiksnīs brauciens vētras laikā ar ātrgaitas jūras “raķeti” no Ventspils uz Gotlandi, kad apklusa viens no dzinējiem un Zviedrijas radio pat izskanējusi ziņa, ka ceturtā daļa no Latvijas delegācijas nez vai sasniegšot krastu. Citam pēc svētkiem Islandē acu priekšā vēl ilgi paliks Reikjavīkas dziesmām piepildītā katedrāle… Daudzi Latvijas kori cenšas neizlaist nevienus Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus, lai cik tālu tie notiktu un dārgi maksātu. Līdz šim tas izdevies vienīgi profesora Jāņa Zirņa vadītajam jauktajam korim “Ogre”, kas piedalījies visos līdzšinējos svētkos.

Tradīcija iedibināta 1995. gadā ar mērķi pulcēt kopā Ziemeļu un Baltijas valstu amatierkorus, izkopt Dziesmu svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu. Arī šie Dziesmu svētki parādīs Latviju kā daudzpusīgu kultūras iedvesmas centru un izcilu kultūras tūrisma galamērķi.

Brīnumam, ko 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē radīs Ziemeļu un Baltijas valstu koristu kopkoris, katra dalībvalsts piedāvā savu dziesmu, no kurām izvēloties spilgtāko, skanīgāko, iepriekšējos svētkos aizraujošāko, ar svētku mākslinieciskā vadītāja Romāna Vanaga ziņu tapis repertuārs Noslēguma koncertam. Ne pa jokam latvietim iemācīties somu valodas izrunu vai lietuvietim dāņu mēli, bet šajos svētkos visi kori dziesmas dzied katras dalībvalsts valodā. Savukārt kā kopkora spēka vienotājs un arī zināms izaicinājums tā varēšanai būs daļas no pasaulē visvairāk dziedātā vokāli simfoniskā darba – majestātiskās Karla Orfa kantātes “Carmina Burana” – tas būs grandiozākais šā skaņdarba atskaņojums pasaulē.

Tūlīt pēc šīs tradīcijas dibinātājam un aizsācējam profesoram Imantam Kokaram (1921 – 2011) veltītā piemiņas koncerta Latvijas Universitātes Lielajā aulā svētkus atklās Vērmanes dārzā. Gan jau skaņas aizplūdīs līdz Esplanādei, kur pats Rainis 150. dzimšanas dienā priecāsies un leposies par savu tautu, latviešiem, par to, ka esam kāpuši un uzkāpuši stikla kalnā ļoti tuvu virsotnēm.

Pievienot komentāru

Jaunjā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+