Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. augusts, 2014
Drukāt

Vai valsts atbalsts ir pietiekams Latvijas zinātnes attīstībai? (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Andrejs Siliņš, 
Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs: 
”Pašlaik Latvijas zinātnes attīstībai tiek tērēti aptuveni 0,6 līdz 0,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, tostarp valsts budžeta finansējums ir tikai 0,12 procenti. Pats lielākais finanšu avots zinātnes atbalstam neapšaubāmi ir Eiropas Savienības fondi. Diemžēl dažu izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Finanšu ministriju ierēdņu pārlieku lielās pašpārliecinātības dēļ nauda no šiem fondiem plūst diezgan neregulāri, pieprasījumi konkrētu projektu finansēšanai tiek gatavoti gausi. Tā vietā, lai uzklausītu arī zinātnieku ierosinājumus, piemēram, finansēt tādus projektus, kuri kalpo gan zinātniskiem eksperimentiem, gan jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, ministriju ierēdņi paši uzskata sevi par pietiekami gudriem Eiropas Savienības fondu apguvē, rodas iespaids, ka zinātnieku padomi viņiem nav vajadzīgi. Ja aptrūks finansējuma zinātniskajai darbībai, var sagaidīt, ka kāda daļa zinātnieku būs spiesti meklēt darbu ārzemēs. Pašlaik Latvijā strādā, piemēram, ap 200 fiziķu. Eiropas Savienības oficiālajā darba piedāvājumu portālā viņiem ir pieejami 600 līdz 800 piedāvājumu.”

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Jānis Stradiņš, 
akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas senāta priekšsēdētājs: 
”Diemžēl jāatzīst, ka zinātnes attīstībai Latvija ir nelabvēlīga valsts. Starp Eiropas Savienības dalībvalstīm esam otrajā vai trešajā vietā no beigām, mūsu tuvākie kaimiņi – Igaunija un Lietuva – ir mums priekšā. Nelabvēlīga attieksme līdz šim bijusi jūtama ne tikai no atsevišķu valdības vadītāju, bet arī no Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu puses. Valda birokrātija, kurā kā smiltīs pazūd daudz labu ideju. Kopš 2008. gada, kad ekonomiskās krīzes dēļ tika samazināts finansējums zinātnei, visus aizvadītos gadus tas nav būtiski palielināts. Un diezin vai arī turpmāk var cerēt uz palielinājumu, tāpēc ka ekonomisko sankciju dēļ valdībai pašlaik jādomā par atbalstu lauksaimniecībai, valsts drošībai un citām nozarēm. Zinātne Latvijā, protams, pavisam neiznīks. Bet tās attīstību, pieprasījumu pēc zinātniskiem pētījumiem lielā mērā bremzē tas, ka valstī trūkst lielu uzņēmumu, kuri gribētu ieguldīt naudu zinātniski ietilpīgā ražošanā. Manuprāt, liels absurds ir arī tas, ka zinātniskajiem institūtiem aizliegts gūt peļņu no Eiropas Savienības finansētās infrastruktūras.

Valdības tikko apstiprinātajā zinātnisko institūtu reformu plānā, protams, var saskatīt savu loģiku. Turpmāk no Eiropas Savienības fondiem netiks finansēti institūti, kuros strādājošo zinātnieku skaits nepārsniedz 25. Tādējādi finanšu atbalsts būs tikai lielajiem. Man gan ir šaubas, vai tā netiks slāpēta darbība dažādos humanitārajos institūtos, kuros nekad pētnieku skaits nebūs lielāks par 25.”

Foto - LETAFoto - LETA

Ivars Kalviņš, 
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors: 
”Zinātnieku aprindās esam noraizējušies, ka jau nākamā gada vidū var aptrūkt naudas zinātniskajai darbībai. Vārdos valdība it kā pauž atbalstu zinātnei. Esam apņēmušies līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt finansējumu līdz 1,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, palielinot zinātnē strādājošo skaitu līdz 
12 000. Taču ir lielas bažas, ka šie plāni var nepiepildīties, ja tai nesekos rīcība. Tikko valdība gan ir piekritusi zinātnes reformai, no Eiropas Savienības fondiem paredzot iztērēt deviņus miljonus eiro. Ministrija solīja, ka daļa tikšot novirzīta arī atsevišķu konkurētspējīgu zinātnes nozaru attīstībai. Diemžēl zinātniskajai darbībai pagaidām šis plāns neparedz neko. Ja nekas nemainīsies, tad jau nākamgad no 1. jūlija visi Latvijā strādājošie zinātnieki būs jāatlaiž bezalgas atvaļinājumos vai viņiem būs jāatrod kāda cita nodarbošanās.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kurai nozarei LATVIJA ir pievilcīga valsts??? Domāju, NEVIENAI!!! Ar “REFORMU” līdz šim bijušas vienīgi galvassāpes!!?? Viss tā “SAREFORMĒTS”, ka pats nelabais NEATPIŅĶERĒS… Vienīgs riebums PRET šo vārdu…

  2. “Ja aptrūks finansējuma zinātniskajai darbībai, var sagaidīt, ka kāda daļa zinātnieku būs spiesti meklēt darbu ārzemēs.”
    ================================================================
    Peters neesot pārliecināts, vai visi saprot, ka” faktiski dzīvojam pilnīgi jaunā valstī, ko sauc par Eiropas Savienību. Līdz ar to mūsu izbraukšana patiesībā ir iekšēja pārvietošanās.” (Peters: Latvijā arī šodien sabiedrība vēl neprot dzīvot kapitālismā. Diena, 2011. gada 3. janvāris)

  3. Valstij daudz svarīgāki ir 13 ministri (Šveicē-7,Rumānijā un Ungārijā-8,Briselē jeb Beļģijā-10) un 13 parlamentārie sekretāri!

  4. Valsts atbalsts ir pietiekams vienīgi valsts uzņēmumu valdēm.

  5. Zinātnes finansēšana- aktuāls jautājums. Cerības tika liktas uz ERAF līdzfinansēto projektu trešo kārtu, kas zinātnes agoniju vismaz pagarinātu par gadu. Diemžēl – izspēlējot teātri par projektu pieteikumu ekspertīzi, IZM „speciālistu” jeb biedru grupa, neņemot vērā ekspertu vērtējumu, bez pamatojuma izdomā nosacījumus par projektu klasifikācijas maiņu un līdz ar to par projekta pieteicēju līdzfinansējuma maiņu no 7,5% uz 20-30%, kas nav paceļams zinātniskajām institūcijām.
    Pamatojums: „projekta iesniegums ir kvalificējams kā zinātniskās institūcijas individuāli īstenots projekts, kura ietvaros zinātniskā institūcija gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskas preikšrocības, kas izriet no projekta ietvaros veiktās darbības”. Tātad, noformējot intelektuālā īpašuma tiesības ( patentus) par jaunu produktu ieguves tehnoloģijām, pētniecības iestāde gūst ekonomiskas priekšrocības, kaut gan pētnieku rīcībā nav ražotņu, kur jaunās tehnoloģijas izmantot un gūt labumu.
    IZM reakcija uz zinātnieku iebildumiem ir kārtējā projektu vērtēšanas beigu termiņa pārcelšana uz oktobra sākumu, kas nozīmē projekta izpildes laika samazināšanu līdz 10 mēnešiem plāmoto 12 mēnešu vietā.
    IZM iniciētās bezjēdzīgās diskusijas par to, kādā valodā pamatskolā mācīt matemātiku vai ķīmiju un vai vispār šos priekšmetus mācīt, atstājot bez studentiem eksakto zinātņu studiju vietas, būtu vēršamas uz zinātnes atbalstu tautsaimniecībai un pieejamo struktūrfondu apguvi.

    IZM iniciētās bezjēdzīgās diskusijas par to, kādā valodā pamatskolā mācīt matemātiku vai ķīmiju un vai vispār šos priekš’metus mācīt, atstājot bez studentiem eksakto zinātņu studiju vietas, būtu vēršamas uz zinātnes atbalstu tautsaimniecībai un pieejamo struktūrfondu apguvi.

  6. Tas, ko atļaujas IZM saistībā ar ES projektu virzību, ir pāri jebkādām saprāta robežām. Piemēram ES projektu izsludina viena gada decembrī, iesniegšanas termiņš- nākošā gada februāra sākums, termiņu pārceļ uz februāra beigām, lēmums paredzēts jūnija vidū, tas tiek atcelts uz jūlija vidu, galīgais lēmums paredzēts it kā augusta vidū, IZM to neizpilda. Pilnīgs klusums. Kas notiek? Ja mēs tā strādātu – sen būtu atlaisti.
    Kurš var iekustināt šo inerto IZM ierēdņu masu????
    Izskatās, ka varas gaiteņos viss ir saskaņots.

Draugiem Facebook Twitter Google+