Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

ZRP biedrs piebalso SC interpretācijai par referenduma iemesliem

Foto - LETAFoto - LETA

Aģentūra “Latvijas fakti” veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kā Latvijas pilsoņi balsos gaidāmajā 18. februāra referendumā. Iegūtie dati nepārsteidz. Nobalsošanā gatavi piedalīties ap 63% aptaujāto pilsoņu (salīdzinājumam – pērn referendumā par 10. Saeimas atlaišanu piedalījās 44,73%, bet 11. Saeimas vēlēšanās – 59,49% vēlētāju).

 

Apmēram ceturtā daļa no viņiem ir gatavi atbalstīt valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Mierinātāji varētu teikt – nu re, tad jau viss kārtībā, nav ko satraukties. Aiziesim, nobalsosim un dzīvosim tālāk, it kā nekas īpašs nebūtu noticis… Šķiet, ka tieši tāda ir atsevišķu partiju izpratne par notikumiem, un tas atspoguļojas arī politiskajos paziņojumos. Citāts no ZRP līdera Valda Zatlera: “Paredzams, ka pēc referenduma, kas sniegs skaidru atbildi, emocijas būs norimušas, un tajā brīdī atbildīgajām ministrijām būs pienākums ar pilnu atdevi īstenot pasākumus sabiedrības saliedēšanai.”

Atšķirībā no Zatlera, kurš parasti aprobežojas ar deklaratīvām frāzēm, viņa partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā dod plašāku skatījumu – kas tiek saprasts ar vārdu “saliedēšana”. Izrādās, ne Nila Ušakova paraksts par referenduma rīkošanu, ne Jāņa Urbanoviča biežā izrunāšanās, ne citas “Saskaņas centra” provokatīvas darbības nav pārliecinājušas ZRP “kodolu”, ka bija kļūdaini uzstāt uz “SC” ņemšanu valdībā. Vjačeslavs Dombrovskis joprojām ir pārliecināts, ka tas bija jādara.

 

“Visus pēdējos divdesmit gadus neviena krievvalodīgo partija nekad nav bijusi valdošajā koalīcijā. Domāju, ka notikumi ap šīs koalīcijas veidošanu tomēr kārtīgi saasināja spriedzi, nepaņemot “SC” koalīcijā. Tas par dažiem grādiem paaugstināja temperatūru – un notika ne īsti sprādziens, bet šis referenduma stāsts,” apgalvo ZRP politiķis,

 

faktiski atkārtodams “SC” līderu interpretāciju, ka parakstīšanās nav par valodu, bet par pašcieņu, politisko ietekmi vai ko tamlīdzīgu. Un, lai gan Vjačeslavs Dombrovskis vērtē, ka diez vai tuvākajos trīs gados “Saskaņas centrs” piebiedrosies valdošajai koalīcijai, no viņa teiktā izriet, ka uz to tomēr būtu jātiecas. Ja ne, būšot jauni referendumi un starpetnisko attiecību saasināšanās. 
Te vērts pieminēt vēl dažus skaitļus no “Latvijas faktu” veiktā pētījuma. Tas rāda, ka krievu valodu kā valsts valodu visvairāk, protams, atbalsta “Saskaņas centra” vēlētāji – 77,3% no aptaujātajiem šīs partijas atbalstītājiem. Taču “par” gatavi balsot arī 19,9% aptaujāto Zatlera Reformu partijas vēlētāju, 8,8% “Vienotības” vēlētāju un 2,1% Zaļo un zemnieku savienības vēlētāju. “LF” direktors Aigars Freimanis gan vērsis uzmanību uz to, ka ZRP atbalstītāju skaits kopumā ir krietni krities, tāpēc skaitliski šie 19,9% nav tik daudz. Šķiet, ka Zatlera partija Latvijas politikā šobrīd ieņēmusi to vietu, kāda savulaik bija iecerēta “Saskaņas” latviskajam variantam – partijai “Jaunlatvija”. Par tās dibināšanu ambiciozi tika pavēstīts no Nacionālā teātra skatuves, tomēr sabiedrības uzticību šie aktīvisti nespēja iekarot. Ja kāds neatceras – “Jaunlatvijas” seja bija tieši Vjačeslavs Dombrovskis.
Sliktākais gan nav tas, ka ZRP politiķi dod mājienus, kādām darbībām būtu jāseko pēc referenduma. To vismaz var vērtēt un apstrīdēt. Nepatīkamāk, ka rīcības plānu nepiedāvā citas partijas un amatpersonas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+