1632. gada 31. oktobris. Gleznotājs ar noslēpumu – tiek kristīts Vermērs 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 390 gadiem Nīderlandes pilsētā Delftā zīda audēja ģimenē piedzima (tika kristīts) viens no baroka laikmeta izcilākajiem holandiešu gleznotājiem Jans Vermērs (1632–1675). Viņa pazīstamākie darbi ir “Meitene ar pērļu auskaru”, “Delftas skats”, “Kalpone ar piena krūzi”. Mūsdienās zināmas 37 Vermēra gleznas, kas atzītam vecmeistaram ir maz, tomēr šis gleznotājs nebija starp populārākajiem dzīves laikā un arī pēc tam vairākus gadsimtus kā vidusmēra autors bija zināms vien jomas lietpratējiem. Viņš negleznoja monarhus vai aristokrātus, bet pārsvarā pilsoniskas dzīves ainas. Vermēra atklāšana no jauna notika 19. gadsimta vidū, kad “Delftas skatu” no privātpersonas 1822. gadā valsts īpašumā iegādājās Nīderlandes karalis Vilhelms I un angļu, vācu un franču mākslas zinātnieki sāka apbrīnot 17. gadsimta autora darbu fotogrāfisko precizitāti detaļās, harmoniju un gaismas nianses. Vermēra fotogrāfisms bija un joprojām ir diskusiju temats mākslas speciālistu aprindās, jo ir tikai minējumi, kā mākslinieks to sasniedza, nebūdams glezniecībā īpaši skolots un iztikdams bez iepriekšējām skicēm. Izplatītākā ir versija, ka viņš lietojis kādas tolaik pieejamās optiskās palīgiekārtas, visdrīzāk – fotoaparāta priekšteci, tā saukto “camera obscura”, kas ar lēcas palīdzību caur mazu caurumiņu tumšā telpā uz balta pamata vai stikla spēja projicēt ārā esošo ainavu apvērstā veidā. Līdzās fotogrāfismam vēl cita Vermēra rokraksta pazīme ir dārgu pigmentu izmantošana, no kuriem dārgākais bija no samaltā pusdārgakmens – lazurīta – pagatavotais dabiskais ultramarīns. Vermērs ultramarīnu lietoja ne tikai kaut kā zila uzgleznošanai, bet arī nevainojama ēnojuma sasniegšanai.
