Cik gadus smēķē, tik pat gadus būs jāinvestē, lai organismu atveseļotu. Kardiologs Feders par smēķēšanas ietekmi uz organismu 0
Roberts Feders, kardiologs un Dr. Federa Vācijas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, TV24 raidījumā “Dr. Apinis” uzsver, ka smēķētājiem jāapzinās – kaitējums, ko smēķēšana nodara organismam, nepazūd uzreiz pēc tās atmešanas. Lai organisms atgūtu veselību, nepieciešams tikpat ilgs laiks bez smēķēšanas, cik ilgi cilvēks ir pavadījis smēķējot.
Viņš stāsta, ka smēķētājiem sākumā jātiek vaļā no pierastās smēķēšanas darbības, kad kaut kas tiek likts mutē. Feders min Vācijas piemēru, kur smēķētāji šīs darbības aizstāšanai izmantoja mutē pūšamu nikotīna aizstājēju. “Sākumā ir jātiek vaļā no smēķēšanas akta, no tā rituāla, ka tev ir forša paciņa, tu uzsmēķē, un tad jātiek vaļā no paša nikotīna,” skaidro kardiologs.
Ārsts pauž, ka izmaiņas, kas veidojas asinsvados un plaušās smēķēšanas dēļ, pēc tam uzreiz nebūs normālā stāvoklī, tiklīdz būs atmesta smēķēšana. “Tik, cik jūs esat smēķējis, tikpat gadi ir jāinvestē, lai organisms pamazām atgrieztos turpat,” pauž kardiologs. Tātad, ja cilvēks 20 gadus ir smēķējis, paies 20 gadi, nesmēķējot, līdz organisms atkal varētu būt atveseļojies.
“Tā ir liela strādāšana ar savu gribasspēku un apziņu – domāt par nākotni.”
Viņš skaidro, ka ārsts nedzīvo pacienta dzīvi. “Mēs neesam Dievi, kas izlems, kā pacientam dzīvot, bet mūsu uzdevums ir saprast, vai pacients ir sapratis, ko viņš dara. Kamēr viņš saprot, ko viņš dara, viņš var darīt. Bet lielākā problēma ir, ka viņš nesaprot,” pieredzē dalās kardiologs.
Pēc SPKC datiem, 2022. gadā 29% iedzīvotāju – gan sievietes, gan vīrieši ikdienā nodarbojās ar smēķēšanu.
Balstoties uz datiem, var secināt, ka personas ar augstāko izglītības līmeni smēķē mazāk, un vīrieši Latvijā kopumā smēķē vairāk nekā sievietes.
