Viens no Krievijas ultimātiem kara izbeigšanai – kas tas ir šoreiz? 0
Krievija uzstās, ka Ukraina demontē un iznīcina visus Rietumu piegādātos ieročus kā daļu no jebkāda pamiera līguma, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško. Par notikušo ziņu ukraiņu medijs.
“Visi šie pārpalikumi ir jāiznīcina. Visi starptautiskie algoritmi ir zināmi. Tie ir jāsamazina, jāiznīcina un jānodrošina garantijas,” teica Gruško, nesniedzot konkrētas detaļas.
Šie izteikumi atspoguļo Maskavas pieaugošo maksimālistisko prasību sarakstu, kas iekļauts tā sauktajā “miera memorandā”, kas tika izvirzīts sarunās ar Ukrainu Stambulā 2. jūnijā.
Dokuments pieprasa, lai Ukraina atzīst Krievijas okupēto Krimu un četrus daļēji okupētus reģionus — Hersonu, Donecku, Zaporižju un Luhansku —, kā arī pieprasa pilnīgu Ukrainas karaspēka izvešanu un demobilizāciju. Gruško apgalvoja, ka Rietumu militārā palīdzība apdraud ne tikai Krieviju, bet arī Eiropu, brīdinot, ka ieroči varētu nonākt melnajā tirgū.
“Tas ir neprāts, cik bezatbildīgi daži politiķi turpina pārpludināt tirgu ar ieročiem,” viņš sacīja.
Nav nekādu ticamu pierādījumu, ka Kijiva būtu novirzījusi Rietumu ieročus vai veicinājusi ieroču kontrabandu — šādu naratīvu veicina Krievijas propaganda, lai mazinātu starptautisko atbalstu Ukrainai.
Neatkarīga partneru valstu un institūciju uzraudzība atkārtoti ir secinājusi, ka Ukraina izmanto Rietumu ieročus, lai aizstāvētos pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Maskavas piedāvājumi arī paredz liegt Ukrainai pievienoties NATO vai citām militārām aliansēm, aizliegt Ukrainas bruņoto spēku pārvietošanu un pārtraukt jebkādu Rietumu militāro palīdzību un izlūkošanas informācijas nodošanu.
Prezidents Volodimirs Zelenskis ir noraidījis Maskavas prasības, sakot, ka Krievijas delegācija Stambulā ir atzinusi, ka viņu “memorands” ir ultimāts, ko Ukraina nevar pieņemt.
“Viņi pat teica mūsu delegācijai: mēs zinām, ka mūsu memorands ir ultimāts un jūs to nepieņemsiet,” viņš sacīja intervijā Ungārijas medijam.
Pretstatā tam, Ukrainas priekšlikums bija vērsts uz humāniem pasākumiem, tostarp karagūstekņu apmaiņu, nolaupīto bērnu atgriešanu, kā arī Ukrainas tiesību nodrošināšanu pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.
Kijiva arī aicinājusi izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un sasaistīt jebkādu sankciju atcelšanu ar pārbaudāmu pamieru.
Neskatoties uz divām sarunu kārtām maijā un jūnijā, politisks izrāviens nav panākts. Maskava turpina noraidīt aicinājumus uz beznosacījumu pamieru, kamēr Ukraina uzstāj uz kara izbeigšanu.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis neapmierinātību ar Krievijas nevēlēšanos kompromitēt, taču viņš ir atturējies no jaunu sankciju ieviešanas.
