Pirms 360 gadiem, 1655. gada 21. augustā, krievu–zviedru kara laikā cara Alekseja Mihailoviča karaspēks uzsāka Rīgas aplenkumu, kas ilga līdz 5. oktobrim un noslēdzās ar krievu armijas atkāpšanos.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Pilsētu aizstāvēja ap 10 tūkstoši rīdzinieku un zviedru karavīru, kamēr uzbrucēju bija trīsreiz vairāk. Apmēram trešdaļa cara karaspēkā bija tatāru, kalmiku un kazaku jātnieki. Galvenā krievu nometne atradās tagadējā Ķengaragā. Aplencēji nežēlīgi apšaudīja pilsētu ar lielgabaliem, tomēr uguns bija haotiska – tā nodarīja postu Doma baznīcai un Rīgas ēkām, taču nocietinājumi palika veseli. Salauzt aizstāvju pretestību krievi nespēja. Rudenī, kad zviedru flote pilsētai pa jūru piegādāja papildspēkus, cars bija spiests aplenkumu atcelt. Par izturību aplenkuma laikā Rīgas pilsēta saņēma tiesības savā ģerbonī ievietot Zviedrijas karaļa kroni.