Pirms 360 gadiem, 1655. gada 21. augustā, krievu–zviedru kara laikā cara Alekseja Mihailoviča karaspēks uzsāka Rīgas aplenkumu, kas ilga līdz 5. oktobrim un noslēdzās ar krievu armijas atkāpšanos.

Lasītākie

Tārps, fekālija vai dupsis? Pirms dod vārdu savam bērnam, padomā vēlreiz: lūk, ko šie populārie vārdi nozīmē citās valodās 2

Kas tāds Krievijas-Ukrainas karā noticis pirmo reizi: Zelenskis nāk klajā ar paziņojumu, kas sašūpojis kara gaitu

“Visi jūk pa savam!” Ogrēnieši nevar saprast Helmaņa jaunāko ierakstu sociālajos tīklos

Lasīt citas ziņas

Pilsētu aizstāvēja ap 10 tūkstoši rīdzinieku un zviedru karavīru, kamēr uzbrucēju bija trīsreiz vairāk. Apmēram trešdaļa cara karaspēkā bija tatāru, kalmiku un kazaku jātnieki. Galvenā krievu nometne atradās tagadējā Ķengaragā. Aplencēji nežēlīgi apšaudīja pilsētu ar lielgabaliem, tomēr uguns bija haotiska – tā nodarīja postu Doma baznīcai un Rīgas ēkām, taču nocietinājumi palika veseli. Salauzt aizstāvju pretestību krievi nespēja. Rudenī, kad zviedru flote pilsētai pa jūru piegādāja papildspēkus, cars bija spiests aplenkumu atcelt. Par izturību aplenkuma laikā Rīgas pilsēta saņēma tiesības savā ģerbonī ievietot Zviedrijas karaļa kroni.