“17.gadsimtā bērnība ilga 7 gadus!” Profesore analizē, kā šobrīd cilvēku vidējā dzīvildzes pagarināšanās ietekmē sociālās sistēmas 29

“Cilvēki negrib būt veci, jo šobrīd tas jaunības kults ir ļoti izteikts Rietumu kultūrā. Un, no otras puses, vidējā cilvēku dzīvildze ir būtiski pagarinājusies. Arī pirms 20.gadsimta politiskajām katastrofām bija cilvēki, kas nodzīvoja līdz 90 gadiem, bet tie bija nedaudzi cilvēki,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” savu komentāru par sabiedrības dzīvildzi, novecošanos un ar to saistītiem jautājumiem iesāka Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, zinātņu prodekāne Zanda Rubene.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

“1945.gadā vidējā dzīvildze Eiropas Savienības (ES) valstīs, pie kurām mēs toreiz nepiederējām, bija 54 gadi. Un šobrīd ES vidējā dzīvildze bija 81-86 gadi. Vidēji! Covid-19 to skaitli bišķi pameta atpakaļ par dažiem skaitļiem, bet Latvijā mēs tik labi, veiksmīgi un tik ilgi nedzīvojam. Mums ir, ja nemaldos, 76 gadi [vidējā dzīvildze] un arī tad uz dāmu rēķina. Kungi diemžēl tik ilgi nedzīvo…vidēji…Te mēs varam domāt arī par dzīvesveidu un tā tālāk. Būtībā mēs varam ar prieku secināt, ka vidējā cilvēku dzīvildze ir kļuvusi ilgāka, nekā, piemēram, pirms 50 gadiem,” pastāstīja Rubene.

Līdz ar to tas nozīmē, ka mums patiešām būs diezgan liela sabiedrības daļa, kura sasniegs cienījamu vecumu. Savukārt paskatoties uz šo jautājumu no otras puses, ka šī dzīvildze ir pagarinājusies, tiek arī “pa laika līniju pārvietotas arī pārējās sociālās konstrukcijas,” piebilda LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore.

CITI ŠOBRĪD LASA

“17.gadsimtā bērnība ilga 7 gadus! 7 gadu vecumā cilvēks aizgāja par mācekli vai ganu, un, iespējams, savu ģimeni vairs nekad nesatika. Cik šobrīd mums ir ilga bērnība? 18?! Un tomēr līdz 20 gadu vecumam viņš nevar uzņemties atbildību – pats saprast, vai drīkst pirkt vīnu vai nē?! Viņš nedrīkst pirkt vīnu! Tātad līdz 20 gadu vecumam. Un enerģijas dzērienu līdz 25 [gadu vecumam]! Maķedonijas Aleksandrs 25 gadu vecumā iekaroja pusi pazīstamās pasaules! Ja viņš ienāktu Latvijā veikalā un saka: “Labdien, man vienu alu!” Un viņam saka: “Puisīti, parādi dokumentus!” Bez jokiem…Šobrīd mēs par bērniem uzskatām cilvēkus Rietumu kultūrā vidēji līdz 25 gadiem,” tā komentēja Rubene TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par mūsdienu cilvēku dzīvildzi.

Turpinot tematu, Rubene norādīja, līdz ar šīm dzīvildzes izmaiņām, mainās arī “tās rūpju struktūras”. Un viena no ģimenes funkcijām ir rūpes.

“Jo bērns ir daudz ilgāk, brieduma gadu cilvēks ir daudz ilgāk, vecums iestājas daudz vēlāk. Jēēē, mēs visi esam jauni! Un tomēr pastāv tā problēma, ka tas salāgojums starp rūpju došanu un rūpju saņemšanu, kas reiz bija ļoti vienkārši, tad šobrīd sanāk, ka brieduma gadu cilvēki joprojām rūpes sniedz saviem pieaugušajiem vai nepieaugušajiem bērniem un jau novecojušajiem vecākiem. Sociālajās zinātnēs parasti to saista ar sievietes lomu: tā sieviete ir pa vidu, un to mēs saucam par “sandwich” [sviestmaizes] paaudzi – rūpes no abām pusēm. Tad rodas jautājums – kur tiem brieduma gadu cilvēkiem parādās tas brīdis, kad par viņiem rūpēsies? Jo viņiem joprojām jārūpējas par bērniem, kuri vairs nav bērni, bet sociāli ir, un jārūpējas jau par vecākiem,” tā situāciju ar dzīvildzi mūsdienās TV24 raidījumā raksturoja LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, zinātņu prodekāne Rubene.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.