Pirms 220 gadiem, 1794. gada 4. novembrī, pie Varšavas austrumu priekšpilsētas Prāgas notika kauja, kas izšķīra Polijas galvaspilsētas un Polijas valsts likteni.

Lasītākie

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22

Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80

Lasīt citas ziņas

Ģenerāļa Tadeuša Kostjuško (ģenerālis jau bija krievu gūstā) piekritēji cieta sakāvi cīņā ar pazīstamā karavadoņa Aleksandra Suvorova komandēto Krievijas karaspēku. Kaujai sekoja notikumi, kas pazīstami kā “Prāgas slaktiņš” (“Rzeź Pragi”). Pēc niknām ielu kaujām Suvorova karavīri metās laupīt un dedzināt priekšpilsētu, bez žēlastības nogalinot iedzīvotājus. Prāgu noslaucīja no zemes virsas, bet nogalināto civiliedzīvotāju skaitu lēš uz 23 tūkstošiem. Krievijā to traktēja kā atriebību par Varšavas garnizona iznīcināšanu, kad 1793. gadā poļu sacelšanās laikā izkāva ap 4000 Krievijas karavīru un civilistu. Prāgas slaktiņš atstāja uz varšaviešiem tik demoralizējušu iespaidu, ka atlikušais nemiernieku karaspēks atkāpās un atdeva pilsētu bez cīņas. Nākamajā gadā Poliju savā starpā sadalīja Krievija, Prūsija un Austrija. Tomēr Prāgas notikumi ļoti iedragāja kā Suvorova, tā Krievijas impērijas armijas tēlu Eiropā.