1865. gada 14. jūlijā 0
Pirms 150 gadiem, 1865. gada 14. jūlijā, franču un britu alpīnistu grupa, Edvarda Vimpera organizēta un divu vietējo šveiciešu gidu tēva un dēla Taugvalderu pavadīta, pirmo reizi uzkāpa vienā no augstākajām Eiropas virsotnēm – 4478 m augstajā Materhornā.
Šī Alpu virsotne piramidālās formas dēļ kādu laiku tika uzskatīta par neuzvaramu, un vairākas ekspedīcijas beidzās ar neveiksmi. Pat kāpējam ar šābrīža ekipējumu Materhorns ir grūti pieejams. Kalns apvīts ar baisu slavu, jo līdz mūsdienām prasījis vairāk nekā 500 alpīnistu dzīvību. Traģiski beidzās arī Vimpera grupas kāpiens. Atpakaļceļā viens alpīnists paslīdēja, aizraujot līdzi trīs biedrus. Virve pārtrūka, un dzīvi palika tikai pavadoņi Taugvalderi, kā arī Vimpers, kas kāpa lejup pēdējie. Vēlāk Taugvalderu tēvu apsūdzēja par virves pārgriešanu kritiskajā brīdī, taču tam nav nekādu pierādījumu.
