1919. gada 1. augustā. Kurš saimniekos Valkā? 0
Pirms 100 gadiem Igaunijas varasiestādes veica Latvijas un Igaunijas robežstrīdu objekta – Valkas pilsētas – iedzīvotāju reģistrāciju.
Tā uzrādīja, ka pilsētā kopā ar priekšpilsētām dzīvo 7705 igauņi, 6560 latvieši, 784 ebreji, 481 krievs, 337 vācieši un 310 citu tautību pārstāvji. Situācija gan variēja atkarībā no konkrētā Valkas rajona.
Lugaži un Putraskalns bija izteikti latviski, toties Purakilas priekšpilsēta – igauniska.
Igauņu arguments nākamajās sarunās allaž bija, ka vecpilsētā viņi ir vairākumā (5382 igauņi pret 3678 latviešiem). Igauņiem arī piederēja vairāk nekustamo īpašumu nekā latviešiem. Atkārtota iedzīvotāju reģistrācija Latvijas–Igaunijas robežkomisijas vajadzībām bija ieplānota tā paša gada oktobrī, taču tā nenotika, acīmredzot bermontiādes notikumu dēļ.
Tādējādi šie skaitļi arī palika vienīgie un galvenie, uz kuriem atsaukties 1919./1920. gada robežsarunu gaitā. Tiesa, Latvijas delegācijas robežsarunās pret igauņu statistiku mēdza kurnēt, bilstot, ka reģistrācija notikusi “zem igauņu okupācijas varas”, līdz ar to vērtējama kritiski, taču oficiāli tā nekad apšaubīta netika.
Gan latviešiem, gan igauņiem katram bija savi argumenti un katrs gribēja sev visu pilsētu.
Kopīgu valodu pašiem atrast tā arī neizdevās, un 1920. gada vasarā draudēja pat bruņots konflikts. Situācija tika atrisināta 1920. gada jūlijā ar Lielbritānijas pārstāvja Džeimsa Simpsona starpniecību, sadalot pilsētu divās daļās. Apmierināti ar rezultātu īsti nebija ne Rīgā, ne Tallinā.
