1919. gada 31. jūlijā. Rīgai sava nauda 0
Pirms 100 gadiem Latvijas valdība vienojās atļaut Rīgas pilsētai drukāt savu naudu, lai uzlabotu pilsētas necilo finansiālo stāvokli. Pati pilsētas vadība atbilstošu lēmumu pieņēma 15. augustā, nosakot, ka tiks izlaistas 1 un 3 rubļu zīmes ar kopējo summu astoņi miljoni. Rīgas rubļa kurss attiecībā pret Latvijas rubli bija 1:1.
Apgrozībā pirmie Rīgas pilsētas rubļi parādījās tā paša gada 25. augustā. Oficiālais “Latvijas Sargs” tad atzīmēja: “Jaunās naudas zīmes, kuras ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, vietām tika saņemtas diezgan nelabvēlīgi, sevišķi no dažiem spekulantiem, kuriem jaunā nauda drīz vien ar savu noteikto kursu atņems iespēju izmantot ļaudis.”
Iedzīvotāji par jauno naudu patiešām nebija sajūsmā, jo tā veicināja jau tā pastāvošo jucekli. Tirgos apgrozībā līdzās jaunās Latvijas rublim redzēja vācu un krievu visdažādāko valdību un režīmu banknotes, arī Igaunijas kronas. Bija vesels mākleru slānis, kurš iedzīvojās uz šo maksājumu līdzekļu svārstīgā, neoficiālā kursa. Tomēr visvairāk ļaudis joprojām uzticējās cara rublim.
Arī vācu naudai, kamēr Latvijas rublim ticības nebija pat 1919. gada beigās. Rīgas rubļa drukāšanu rudenī pārtrauca bermontiāde, pēc tam tā atsākās un ilga līdz decembra beigām. Apgrozībā galvaspilsētas nauda turējās līdz 1925. gada 1. janvārim, savukārt bankā pret latiem to varēja samainīt līdz 1931. gada 1. aprīlim.
