1929. gada 22. jūnijā. Svinības Cēsīs 0
Pirms 90 gadiem Cēsīs norisinājās tiem laikiem grandiozas 1919. gada jūnija Cēsu kauju desmit gadu atceres svinības.
Pilsēta bija Latvijas un Igaunijas karogos. Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals, tāpat valdības ministri, Saeimas deputāti, militārā vadība bija tobrīd pārcēlusies uz Cēsīm, lai līdzdarbotos dažādajos pasākumos, vainagu un ziedu nolikšanā pie pieminekļiem un kritušo kapos.
Igaunijas valstsvīri, tostarp ģenerālis Johans Laidoners, gan bija atsūtījuši tikai apsveikuma vēstules. Igauņus pārstāvēja Igaunijas armijas atvaļināto karavīru delegācija ar pulkvedi Lehmusu priekšgalā.
Svinīgākais pasākums norisinājās Tirgus laukumā – tur valsts vadība pieņēma karaspēka parādi, notika Cēsu brīvprātīgo skolnieku rotas karoga iesvētīšana un nodošana rotas veterānu organizācijai.
Valsts prezidents Zemgals savā uzrunā mudināja “nesēt naidu” attiecībās ar cittautiešiem, acīmredzot ar to norādot uz latviešu joprojām saspīlētajām attiecībām ar vācbaltiešiem. “Latvijā nav ne grieķa, ne jūda, bet visi veic kopēju valsts izbūves darbu,” tā prezidents.
Kad prezidents izteica pateicību Igaunijai un sumināja abu valstu labās attiecības, orķestris nospēlēja Igaunijas himnu. Prese ar svētkiem bija kopumā apmierināta, vien tika norādīts, ka “svinību komiteja izrādīja vājas organizācijas spējas, kas lielā mērā kavēja svētku izdošanos”.
Svētku noslēguma koncerts ar 21 kora līdzdalību diriģenta Teodora Kalniņa vadībā aizkavējās par stundu, jo lija lietus. “Kori savu uzdevumu veica sekmīgi un dažas dziesmas vajadzēja atkārtot,” atzīmēja “Jaunākās Ziņas”.
Tajā pašā laikā svinības un parādes, tikai ar zemāka ranga amatpersonu līdzdalību, risinājās arī Rīgā, Esplanādē. Atvaļināto karavīru biedrība organizēja gājienu pa Vidzemes šoseju – pa šo ceļu 1919. gada jūlija sākumā galvaspilsētā pēc Cēsu kaujām bija ienākusi Jorģa Zemitāna vadītā Ziemeļlatvijas brigāde.
