1929. gada 22. septembrī. Gods “Lāčplēša” veidotājam 0
Pirms 90 gadiem Rīgas Lielajos kapos Valsts prezidents Gustavs Zemgals atklāja tēlnieka Kārļa Zāles šūnakmenī veidoto kapa pieminekli Andrejam Pumpuram ar dusoša Lāčplēša tēlu pieminekļa pakājē.
Līdz tam eposa “Lāčplēsis” sakārtotājam uz kapa bija vienkāršs koka krusts.
Pirmo – no egles koka darināto – dzejniekam bija sarūpējis viņa draugs Matīss Kaudzīte. Otro – masīvu ozolkoka ar nelaiķa vārdu un pavadošo tekstu – sagādāja Latviešu Jaunatnes savienība.
Jauno pieminekli atklājot, bija daudz runu, piedalījās valdības locekļi un Rīgas pilsētas vadība, uzstājās LU koris “Dziesmuvara”. Valsts vadītājs uzrunā atgādināja Pumpura dzeju nopelnus “veidojot nacionālo darbu” un “Lāčplēša” iedvesmojošo lomu Neatkarības karā.
Sākot ar 1936. gadu, un īpaši 1939. gada sākumā tika cilāts jautājums par monumentāla, 8 metrus augsta pieminekļa celšanu Andrejam Pumpuram Daugavas malā, posmā starp Rīgas pili un tiltiem, kur agrāk atradās Daugavmalas tirgus.
Pieminekļa izmaksas lēsa uz 100 tūkstošiem latu, bet kā potenciālo autoru atkal minēja Kārli Zāli.
Tomēr iniciatoriem, kas jau bija guvuši Rīgas pilsētas valdes piekrišanu, tajā brīdī naudas nebija – to paredzēja savākt ziedojumos no kredītiestādēm, sabiedriskām organizācijām un sabiedrības. Nodoms bija uzcelt pieminekli līdz 1941. gadam, līdz Pumpura simtgadei. Plānus izjauca Otrais pasaules karš un okupācija.
