Pirms 30 gadiem, 1986. gada 26. maijā, Eiropas Savienības priekštece Eiropas Kopiena (EK) pieņēma lēmumu līdz tam tikai kā Eiropas Padomes (EP) simbolu lietoto zilo karogu ar dzelteno zvaigžņu apli turpmāk izmantot par visas EK standartu.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Izvēlies durvis, kuras pirmās piesaistīja tavu uzmanību, un atklāj, kas tevi sagaida

“Ģitārists izlēca no braucošas mašīnas un metās ūdenī pakaļ sievietei!” No Mūsas tilta Bauskā nolec sieviete

“Agresīvi un skaļi bļāva!” Ziņo par pirmo ālēšanos vēlēšanu iecirknī

Lasīt citas ziņas

Minētais karogs EP simbola statusā tika apstiprināts 1955. gada 8. decembrī, bet virs tagadējās Eiropas Komisijas ēkas Briselē jau daudz plašākā kontekstā to pirmo reizi svinīgi uzvilka 1986. gada 29. maijā, Eiropas himnai – Ludviga van Bēthovena “Odai priekam” – skanot. Kad pēc Otrā pasaules kara sākās integrētas Eiropas veidošanās, bija izvirzītas vairākas karoga versijas. Apstājoties pie zvaigžņu apļa zilā laukā, toreizējie Eiropas partneri tomēr ilgi nespēja vienoties, cik zvaigžņu aplī būt. Sarunu sākumā 50. gados katrai dalībniecei bija paredzēta sava zvaigzne, tātad 15 zvaigznes. Tas izraisīja Vācijas iebildes pret savas zvaigznes piešķiršanu arī uz laiku sabiedroto kontrolētajam Zāras apgabalam. Pret 14 zvaigznēm savukārt protestēja Francija un Zāra. 13 nederēja kā nelaimīgs skaitlis, tāpēc galu galā eiropieši apstājās pie skaitļa 12.