Pirms 30 gadiem, 1986. gada 26. maijā, Eiropas Savienības priekštece Eiropas Kopiena (EK) pieņēma lēmumu līdz tam tikai kā Eiropas Padomes (EP) simbolu lietoto zilo karogu ar dzelteno zvaigžņu apli turpmāk izmantot par visas EK standartu.

Lasītākie

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens

Kokteilis

Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!

VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena

Lasīt citas ziņas

Minētais karogs EP simbola statusā tika apstiprināts 1955. gada 8. decembrī, bet virs tagadējās Eiropas Komisijas ēkas Briselē jau daudz plašākā kontekstā to pirmo reizi svinīgi uzvilka 1986. gada 29. maijā, Eiropas himnai – Ludviga van Bēthovena “Odai priekam” – skanot. Kad pēc Otrā pasaules kara sākās integrētas Eiropas veidošanās, bija izvirzītas vairākas karoga versijas. Apstājoties pie zvaigžņu apļa zilā laukā, toreizējie Eiropas partneri tomēr ilgi nespēja vienoties, cik zvaigžņu aplī būt. Sarunu sākumā 50. gados katrai dalībniecei bija paredzēta sava zvaigzne, tātad 15 zvaigznes. Tas izraisīja Vācijas iebildes pret savas zvaigznes piešķiršanu arī uz laiku sabiedroto kontrolētajam Zāras apgabalam. Pret 14 zvaigznēm savukārt protestēja Francija un Zāra. 13 nederēja kā nelaimīgs skaitlis, tāpēc galu galā eiropieši apstājās pie skaitļa 12.