Pirmajā “Rūķa” izstādē, kas tiek gan kupli apmeklēta, gleznotāji nepārdod nevienu pašu darbu. Tikai vienu gleznu Rozentāls uzdāvina kādam saimniekam. Vilšanās daļai no “rūķiem” liek atteikties no sapņa par latvisku mākslu, un biedrība pairst, bet gadu vēlāk, nomirstot Ādamam Alksnim, izjūk pavisam. 0
Pirmo Rozentāla gleznu, kas nav portrets, neilgi pēc izstādes nopērk mecenāts Augusts Dombrovskis, un tā ir tagad slavenā “No baznīcas”.
Reklāma
Reklāma
FOTO. 5 latviešu slavenības, kuras varētu ieņemt Latvijas prezidenta amatu, ja izvēle būtu mākslīgā intelekta ziņā
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Krievijā dzirdamas runas par kara pieteikšanu Ukrainai, lai izsludinātu nekavējošu mobilizāciju
1897. gada vasarā Rozentāls tiek pie vēl viena negaidīta ārzemju ceļojuma – kopā ar Purvīti un Valteru viņu biedros uzaicina miljonārs profesors Kuindži. Berlīne, Drēzdene, Vīne – mākslas iespaidu pārpilnība. Taču, iespējams, tieši šī ceļojuma rezultātā viņš izlemj iegādāties zemi Saldū un strādāt dzimtajā pusē – sekojot franču impresionistu aizsāktajai tendencei bēgt no kultūras metropolēm, atgriezties pie zemes.
Rozentāls mēdz būt arī ļaunpieminīgs – pēc pirmā studiju gada lūdzis barona Bēra atbalstu un noraidīts, kļuvis par pazīstamu portretistu, viņš liekas sevi ilgi pierunāt tā paša barona portreta gleznošanai. Un, no fon Bēra atvadoties, it kā nejauši nometis cepuri, pie sevis nosmejas, kad lepnais aristokrāts noliecas un to zemniekpuisim pasniedz.
Izlaista Janim Rozentālam veltīta pastmarka
Janis Rozentāls – rets un dārgs
Rozentāla vārds Somijā
Cik dzīvs mūsdienās ir Rozentāls?
Rozentāla dzimšanas dienā īpaša programma viņa muzejā
Izstādē sastapsies Rozentāla dzimtas četru paaudžu mākslinieki
Zaļkalna mīlīgā cūciņa atgriezusies Mākslas muzejā
Slavenos “Dārziņus” un “Mediņus” KM apvienoties nespiež, bet skaidru nākotni tiem neiezīmē
