Kad 1900. gadā Rozentāls tomēr nolemj pārcelties uz Rīgu, viņam atkal sākas cīņa par eksistenci: Krievijā viņam mākslinieka vārds jau nostiprinājies, Latvijā – ne, turklāt vietējie “pelēkie baroni” arī nav diezin cik naski pašmāju kultūras atbalstītāji. 0
Iespējams, Rozentāla dēļ par rakstnieku, ne gleznotāju kļūst Jānis Jaunsudrabiņš: kad jaunais censonis 1901. gada vasarā atbrauc pie Rozentāla parādīt savas gleznas, tas viņu gluži vai aplej ar aukstu ūdeni – māksla nekotējas, no tās neizdzīvot…
Reklāma
Reklāma
Jūs nekad vairs neēdīsit šos ēdienus, kad uzzināsiet to sastāvu
27
14 iecienīti produkti, kuru sastāvā ir vielas, kas var veicināt vēža veidošanos
14
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
23
1902. gada nogalē, kādā koncertā Rīgā dzirdējis Elliju Forseli, Rozentāls nejaušības dēļ uzzina, ka dziedātāja apmetusies pie viņa paziņām – Grosvaldu ģimenes – un, skaistās balss iespaidots, dodas pie viņas ar rozēm. “Rozentāls ar rozēm?” pajoko jaunā dziedātāja, un jau dažus mēnešus vēlāk abi ir saderinājušies.
Rozentāla muzejs – viņa darbnīca – ir arhitekta Konstantīna Pēkšēna ideja. Tieši viņš, ceļot māju, kurā grasījās dzīvot pats, piedāvāja izbūvēt darbnīcai īpaši piemērotu dzīvokli Rozentālu ģimenei, kura vienā istabiņā vēlāk apmetas arī gleznotāja draugs Rūdolfs Blaumanis.
Izlaista Janim Rozentālam veltīta pastmarka
Janis Rozentāls – rets un dārgs
Rozentāla vārds Somijā
Cik dzīvs mūsdienās ir Rozentāls?
Rozentāla dzimšanas dienā īpaša programma viņa muzejā
Izstādē sastapsies Rozentāla dzimtas četru paaudžu mākslinieki
Zaļkalna mīlīgā cūciņa atgriezusies Mākslas muzejā
Slavenos “Dārziņus” un “Mediņus” KM apvienoties nespiež, bet skaidru nākotni tiem neiezīmē
