
Eiropa burtiski vārās. Parīzē sarkanais brīdinājums; Vidusjūrā vairojas bīstamas radības 15
Spānija gatavojas piedzīvot karstāko jūniju vēsturē – valsts dienvidu daļā, kur valda sauss klimats, nedēļas nogalē temperatūra sasniedza 46 °C. Tas pārspēj iepriekšējo rekordu – 45 °C, kas tika reģistrēts Seviljā pirms sešdesmit gadiem. Spānijas nacionālā meteoroloģijas aģentūra brīdina, ka karstuma vilnis, visticamāk, turpināsies, raksta DailyMail.
Portugālē svētdien tika uzstādīts jauns jūnija rekords – 46,6 °C Morā. Septiņi centrālie un dienvidu reģioni, tostarp Lisabona, jau otro dienu atrodas augstākajā – sarkanajā – trauksmes līmenī, jo mežu apgabalos pastāv liels ugunsgrēku risks. Vietējās varas iestādes mudina iedzīvotājus karstākajās dienas stundās palikt iekštelpās, ziņojot par karstuma dūrieniem un apdegumiem, ko izraisījis ekstremālais karstums.
Grieķijā temperatūra sasniedza 43 °C, Mesīnijas reģionā, kas ir tuvu pagājušā gada rekordam – 44,5 °C Krētā. Ceturtdien netālu no Atēnām izcēlās liels ugunsgrēks, liekot evakuēt vairākas kopienas un slēgt ceļus. Vēl viena traģēdija notikusi Karpatas salā, kur kopš piektdienas tiek meklēts 55 gadus vecs britu tūrists, kurš pazudis karstuma viļņa laikā, kad gaisa temperatūra sasniedza 36 °C.
Karstums izplatās tālāk Eiropā
Karstuma vilnis virzās uz ziemeļiem un rietumiem, sasniedzot citas Eiropas daļas. Parīzē gaidāma 39 °C temperatūra, bet Londonā jau šodien, 30. jūnijā, termometri rāda 35 °C – tā ir gada karstākā diena Lielbritānijā līdz šim. Briti steidz izbaudīt silto laiku, pulcējoties pludmalēs, piemēram, Braitonā un Laimridžisā.
Francijā karstuma vilnis izraisījis plašus ugunsgrēkus, tostarp lielu ugunsgrēku netālu no Tulūzas, kas iznīcināja aptuveni 400 hektārus zemes. Varas iestādes uzskata, ka ugunsgrēku izraisīja neuzmanīgi nodzēsts grils, un aizdomās turamais ir aizturēts.
Francijas nacionālais meteodienests Parīzē un vēl 15 departamentos otrdienai izsludinājis augstāko laikapstākļu brīdinājuma līmeni, jo tiek prognozēta temperatūra līdz 41 grādam, Eiropu pārņemot karstuma vilnim. Svelmes dēļ Parīzei un 15 citiem departamentiem brīdinājuma līmenis paaugstināts līdz sarkanajai atzīmei, kas pēdējo reizi tika izsludināts 2023.gada augustā, norādīja dienests. Pārējos 68 departamentos saglabāsies oranžais – otrs augstākais – brīdinājuma līmenis.
Karstuma vilnis prasa īpašu modrību tā “ilguma, ģeogrāfiskā mēroga un intensitātes” dēļ, norādīja sinoptiķi. Karstuma viļņa maksimums Parīzes reģionā būs “ļoti spēcīgs otrdien un naktī no otrdienas uz trešdienu”, teikts paziņojumā. Otrdien dažos apgabalos, kur izsludināts sarkanais brīdinājums, gaidāma temperatūra līdz 41 grādam.
Trešdienas vakarā Parīzes apkaimē temperatūra samazināsies, bet Vidusjūras reģionā saglabāsies karsti laikapstākļi.
Rekordliels skaits – 84 no 96 Francijas kontinentālās daļas departamentiem – ir izsludināts otrā augstākā līmeņa “oranžais” karstuma trauksmes stāvoklis. Francijas ekoloģijas ministre Anjē Pannjē-Runašē norādīja, ka 44 miljoni iedzīvotāju dzīvo tā sauktajās “karstuma salās” – pilsētu zonās, kur temperatūra var būt par 4–5 °C augstāka nekā apkārtējos lauku apvidos, jo betons un asfalts uzsūc un izstaro karstumu. Pilsētās temperatūra var būt pat par 12 °C augstāka nekā laukos.
Itālijā 21 no 27 uzraudzītajām pilsētām, tostarp Roma, Milāna un Neapole, ir augstākajā karstuma trauksmes līmenī. Veselības ministrija ziņo par karstuma dūrienu pieaugumu, īpaši skarot gados vecākus cilvēkus, vēža slimniekus un bezpajumtniekus. Dažos reģionos plāno aizliegt āra darbus karstākajās dienas stundās, un arodbiedrības aicina šos pasākumus ieviest visā valstī.
Turcijā ugunsgrēki plosās Izmirā, kur evakuēti vairāk nekā 50 000 cilvēku, galvenokārt no Seferihisaras apgabala. Ugunsgrēks, ko pastiprināja spēcīgi vēji ar ātrumu līdz 120 km/h, svētdien lika uz laiku slēgt Izmiras lidostu, radot haosu simtiem ceļotāju.