“Pārfrāzējums arī ir viens no akadēmiskā godīguma pārkāpumiem” – vai var studentu darbos izķert mākslīgo intelektu? 2
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk visdažādākajās dzīves jomās, izņēmums šajā ziņā nav izglītība. Pēdējos gados ļoti aktuālāks kļuvis jautājums par mākslīgā intelekta radītu saturu studiju noslēguma darbos, par to plašāk raksta lsm.lv.
Kamēr Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar pašu radītu sistēmu meklē mākslīgā intelekta rokrakstu noslēguma darbos, citu augstskolu pārstāvji ir skeptiski par šādu rīku efektivitāti. Latvijas Universitātes asociētais profesors pat uzskata – nav iespējams pierādīt, ka tekstu ģenerējis mākslīgais intelekts.
“Jebkuram teksta autoram var piemist savs “rokraksts”, un ir konstatēts, ka lielajiem valodas modeļiem, kuri pamatā ir tādiem rīkiem kā “ChatGPT”, pilnīgi noteikti arī ir savs “rokraksts”. Esam izveidojuši rīku, kas spēj iemācīties atpazīt šādu rokrakstu un norādīt, kur tekstā tas ir pamanīts,” stāsta RTU Lietišķo datorsistēmu institūta docents un vadošais pētnieks, “CAPS” sistēmas galvenais izstrādātājs Gints Jēkabsons.
RTU pētnieki sistēmu izstrādājuši vairākus gadus un nosaukuši par godu Rīgas Kinostudijā radītajam tēlam – pēdu dzinējam Capam, tā simboliski norādot, kāds darbs jāveic mākslīgā intelekta radīta satura ķērājiem.
Katru gadu Latvijas mācību iestādēs ar CAPS tiek konstatēti ļoti daudz neatļautu mākslīgā intelekta lietošanas gadījumu visdažādāko veidu darbos – sākot no kontroldarbiem un beidzot ar studiju noslēguma darbiem. Tiesa gan, sistēmas izstrādātāji ir ņēmuši vērā, ka mākslīgā intelekta rīki nav pilnībā aizliegti, ja vien to izmantotāji ar atbilstošām atsaucēm norāda, kur tie tikuši izmantoti.
