43 000 ukraiņu dronu 3 mēnešu laikā – krievi piedzīvo šī kara briesmīgāko vasaru 0
Vairāk nekā 40 000 dronu trīs mēnešu laikā – šāds ir viens no būtiskākajiem skaitļiem, kas raksturo Ukrainas bezpilota lidaparātu izmantošanas apjomu. Māris Bruža, Drone Force – Europe “Drone House” pārstāvis, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidroja, ka Ukrainas dronu uzbrukumus Krievijai vairs nav iespējams ignorēt.
Būtiskākais ir tas, ka Krievijā arvien vairāk saprot – notiekošais nav kaut kas, kas radies “no zila gaisa. Krievija sapratusi, ka ne jau mēs nevienam neko nedarījām, un pēkšņi sāk pa mums bliezt. Visi saprot, ar ko tas ir saistīts.”
Bezpilota lidaparātu uzbrukumi katru dienu nodara zaudējumus Krievijas ekonomikai. Īpašu neizpratni iepriekš raisīja Ukrainas uzbrukumi lielajām “Wildberries” un “Ozon” noliktavām.
Taču Ukrainas izlūkošanas darbību rezultātā konstatēts, ka šajās noliktavās tiek uzglabātas arī dažādas militārās kravas un pasūtījumi, kas tiek maskēti zem civilās infrastruktūras. Ļoti daudz dažāda veida militārie pasūtījumi, kravas tiek uzglabātas šajās noliktavās, maskējot to visu zem civilā fona.
Pēc izlūkošanas informācijas saņemšanas Ukraina sākusi šīs noliktavas sistemātiski iznīcināt. Bruža piebilda, ka pēdējās dienās īpaši intensīvi tiekot vērsts pret “Ozon” noliktavām. Viņš arī skaidroja, ka runa ir par sankciju apiešanas mehānismiem – privātas kompānijas caur dažādiem kanāliem Krievijai varēja nogādāt preces, kuru piegāde tai bija aizliegta.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem, kurus apkopojusi “Associated Press”, jūnijā, jūlijā un augustā virs Krievijas un okupētās Krimas tika pārtverti vairāk nekā 43 300 Ukrainas bezpilota lidaparātu. Tajā pašā periodā pērn šis skaits bija aptuveni 7500.
Bruža vērtējumā tas ir ļoti būtisks pieaugums: “Tas ir baigais lēciens, kas parāda tikai to, ka ukraiņi ir sasparojušies, nostājušies uz kājām un ir spējīgi saražot tik daudz, cik viņiem vajag.” Viņš pieļauj, ka, turpinot kāpināt šo tempu, Ukraina ar dronu izmantošanu varētu panākt arī apvērsumu frontē.
Šī intensīvā kampaņa nozīmē ne tikai bezpilota lidaparātu skaita palielināšanu, bet arī darbības zonas paplašināšanu, kas nošokējis pamatīgi Krieviju. Bruža kā piemēru minēja arī Maskavas pensionāres Margaritas Čerihovas teikto vienā no “YouTube” raidījumiem: “Mēs dzīvojām parastu dzīvi, un tad pēkšņi notika tieši tas, kas tagad notika.”
Pēc Bružas teiktā, Krievijas iedzīvotāji, īpaši vecākā paaudze, līdz šim nav varējuši iedomāties, ka karš varētu nonākt arī pie viņiem: “Loģiski, ka pensionāri jau tur neseko līdzi, viņiem vienmēr liekas, ka viss kārtībā. Pēkšņi tagad sliktie ukraiņi uzbrūk viņiem.”
Viņš norādīja, ka Krievijai vēsturiski pašai bijusi pieredze ar uzbrukumiem citām valstīm: “Viņi jau nekad iedomāties nevarēja, ka viņiem varētu uzbrukt, jo vienmēr ir uzbrukuši citiem. Viss Afganistānas, Gruzijas, Krimas ieskaitot.”
Tomēr vēl vairāk par notiekošo pārsteidzot Krievijas valdības attieksme – arī šādos apstākļos tā turpina apgalvot, ka viss notiek pēc plāna: “Visvairāk pārsteidz tieši Krievijas valdības attieksme, ka joprojām visi iet pēc plāna. Problēma ir tajā, ka pašai Krievijas sabiedrībai nav skaidrs, kāds īsti ir šis plāns.”
