Foto: Shutterstock

Vai Latvijā var izaudzēt garšīgas vīnogas? Pieredzē dalās vīnogu audzētāja 0

Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam 32
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 27
Lasīt citas ziņas

Vīnogas garšo visiem. Taču vīnkoks nav augs, ko var iestādīt un aizmirst. Lai tiktu pie ogām, svarīgi gan izvēlēties piemērotu šķirni, gan regulāri to kopt. Kā to darīt pareizi, stāsta vīnogu audzētāja Jana Drēviņa no stādaudzētavas “Skāduļi”.

1. Izvēlas reģionam nepiemērotas šķirnes

Vīnogas var audzēt visā Latvijas teritorijā, tikai jāizvēlas katrai vietai piemērotas šķirnes. Par ziemcietību nav jābēdā, ja vīnogu plānots stādīt siltumnīcā. Taču dārzā īstajai izvēlei ir nozīme. Piemēram, Ziemeļvidzemē tā sauktās galda vīnogas katru gadu apsals un labi augs tikai zem seguma. Taču selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa izveidotās šķirnes spēs izdzīvot arī ārā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudzu kārotās galda vīnogas dārzā (visā Latvijas teritorijā) drošāk stādīt pie ēkas dienvidu sienas. Tad augam būs gan aizvējš, gan siena atdos akumulēto siltumu.

Lai nekļūdītos, pērkot stādu, vajag aprunāties ar pārdevēju. Šķirņu izvēle audzētavās ir plaša. Piemēram, Skāduļu stādaudzētavā ir kolekcijas dārzs, kurā aug ap 185 šķirņu vīnogas. Stādu piedāvājumā vien ir ap 80 dažādu šķirņu, no kurām var izvēlēties atbilstīgāko gan vietai, gan kādam nolūkam ogas paredzētas.

2. Dārzā iedēsta nenobriedušus stādiņus

Foto: SHUTTERSTOCK

Drīz vien sāksies stādu tirdzniecība, un nereti tiek piedāvāti arī nenobrieduši vīnogu stādi. Kā atpazīt vēl jēlus stādus? Tiem ir spilgti zaļas, spīdīgas lapas. Saulē šādas lapas mēdz apvīst. Arī viss dzinums ir tikai zaļš.

Nobriedušam augam dzinums ir daļēji pārkoksnējies, brūnīgs, lapas matēti zaļas. Ja tomēr iegādāta vīnoga ar nenobriedušu dzinumu, ārā to stādīt nedrīkst, jo to piebeigs gan saule, gan vējš, gan salnas pavasarī vai sals ziemā. Āra dzīvei pārāk jauno augu paaudzē podā, pavasarī siltumnīcā. Pēc salnām var nest ārā. Taču stādīt ārā labāk nākamajā gadā. Ziemā pierok vai ienes pagrabā.

3. Sastāda pārāk tuvu

Tā ir bieži pieļauta kļūda, kad dārziņš mazs, bet gribas sastādīt daudz dažādu šķirņu. Turklāt šķiet, ka nopirktais vīnogas stādiņš tāds nieciņš vien ir. Taču tam ir pamatīgs augšanas spars. Jo tuvāk vīnogas sastāda, jo zinošākam jābūt kopējam, lai varētu uzturēt vainagu paredzētajās robežās un tas nesaaugtu kā mūžamežs. Starp vīnogulājiem būtu jāatstāj vismaz 1,5–1,8 metru atstatums.

4. Vīnkoku neveido

Visas vīnogas ir jāveido, turklāt visu sezonu. Piemēram, apgriezt vajadzēja jau rudenī. Ja tas nav izdarīts, vēl tagad var pagūt izgriezt lieko. Arī vasarā lieko izgriež. Īpaši rūpīgi veido tā sauktās galda šķirņu vīnogas. Mežonīgā, neretinātā krūmā būs mazākas gan ogas, gan raža kopumā.

Reklāma
Reklāma

5. Neizkniebj padusītes

Foto: SHUTTERSTOCK

Nereti iesācēji vīnogu audzēšanā žēlo katru zaļo dzinumu un neizlauž vīnogai tā sauktās padusītes. Šie daudzie sāndzinumi sabiezina lapotni, atņem spēku augam, ražai. Lai labāk varētu saprast, kā tas darāms, padusīšu izlaušanu vai īsināšanu vīnogām var pielīdzināt tam, kā to dara tomātiem.

6. Nepareizi piesedz ziemā

Nereti vērojamas divas galējības: vīnogas vai nu piesedz pārāk daudz, vai arī nesedz nemaz. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas piesedz visas vīnogas. Piesegumu veido tā, lai augi zem tā neizsūt. Labs variants ir klasika – uzlikt skujas. Ja piepako ar lapām, ģeotekstilu un uzliek kasti, šāda vieta mēdz kļūt par lielisku midzeni pelēm, kam garšo vīnogu sulīgā miziņa. Ja segums neelpo (piemēram, uzklāj plēvi, papi), augs var izsust. Tas sevišķi bīstami siltās ziemās.

Raksturīga kļūda arī tā, ka segumu pēkšņi noņem pirmajās siltajās pavasara dienās, saulē, kamēr naktīs vēl saglabājas sals. Nedrīkst arī nokavēt seguma noņemšanu. Šim darbam atrod īsto brīdi kādā pievakarē, kamēr dzinumi nav sākuši plaukt.

SAISTĪTIE RAKSTI