Ābeļu zari šogad pilni ar āboliem! Vai un kur tos var nodot? 0
Šovasar daudzviet Latvijā pamanāma kāda īpaši priecīga aina. Ābeļu zari ir pilni ar augļiem, un piemājas dārzos ābolu vietām izaudzis tik daudz, ka saimniekiem jau jādomā, ko ar tiem darīt. Vai šis tiešām ir īpaši ražīgs ābolu gads Latvijā, kas veicinājis bagātīgo ražu un vai arī profesionālajos dārzos vērojama līdzīga situācija?
Vienlaikus daudziem dārzu īpašniekiem aktuāls ir pavisam praktisks jautājums. Ja ābolu ir vairāk, nekā ģimene spēj apēst, vai tos iespējams nodot pārstrādei vai pārdot? Un kur to darīt?
Lai noskaidrotu, kāda tad šogad gaidāma ābolu raža un kas to ietekmējis, LA.LV sazinājās ar zemnieku saimniecības “Pīlādži” agronomu Jāni Zilveru.
Pēc viņa vērtējuma šī gada ražu nevarētu dēvēt par pārbagātu, tomēr tā ir laba un, iespējams, nedaudz lielāka par vidējo. Tātad daudzviet novērotais iespaids par īpaši pilnajām ābelēm nav bez pamata, lai gan kopumā situācija nav tik izteikta, lai šo gadu varētu saukt par rekordražas gadu.
Viens no iemesliem, kas palīdzējis ābelēm šogad labāk ražot, ir iepriekšējā ziema. Tā bijusi stabila un bez lielām temperatūras svārstībām, savukārt pavasarī lielu salnu praktiski nav bijis. Tas ābelēm ļāvis veiksmīgāk pārciest ziemas periodu un pavasari.
Tomēr laikapstākļu ietekme dažādās Latvijas vietās nav bijusi vienāda. Atsevišķas šķirnes komercdārzos ir cietušas, īpaši Zemgalē, kur bija lielākie un ilgstošākie sali, sasniedzot arī līdz mīnus 32 grādiem.
“Ražo šogad arī šķirnes kuras to dara pārgadus, jo 2025. gada pavasara salnu dēļ tās pērn atpūtās,” skaidro Zilvers.
Tas nozīmē, ka šogad ražu ietekmē arī pagājušā gada laikapstākļi. Atsevišķām šķirnēm pērn salnas būtiski ietekmēja ražošanu, savukārt šogad tās atkal devušas augļus.
Tomēr ar labiem laikapstākļiem un lielu ābolu skaitu vien nepietiek. Šogad dārzu īpašniekiem jārēķinās arī ar kādu problēmu, kas var ietekmēt gan augļu kvalitāti, gan to, cik ilgi ābolus būs iespējams uzglabāt.
Daļā Latvijas pavasara beigas un vasaras sākums bijis ļoti lietains, un mitrie laikapstākļi daudzviet veicinājuši kraupja izplatību. To ietekmējusi arī pagājušā gada mitrā vasara, jo dārzos pārziemojušas inficētās lapas.
Kraupis var ietekmēt augļu kvalitāti un to uzglabāšanas iespējas. Tāpēc, lai gan šobrīd ābeles var izskatīties īpaši bagātīgas, ne visi augļi būs vienlīdz labi piemēroti ilgstošai glabāšanai.
Zilvers norāda, ka šī iemesla dēļ pēc Jaunā gada ābolu tirgū varētu būt mazāk. Tas nozīmē, ka daļai šā gada ražas varētu būt sarežģītāk ilgstoši saglabāties līdz nākamā gada sākumam.
Tikmēr cilvēkiem, kuriem ābolu izaudzis vairāk, nekā iespējams pašiem apēst, aktuāls kļūst jautājums par ražas izmantošanu. Agronoms iesaka vispirms padomāt par savām vajadzībām un sagādāt sulas krājumus. Tāpat ābolus var izmantot arī dažādu citu produktu pagatavošanai, tostarp var mēģināt uzraudzēt spirdzinošu sidru nākamajai vasarai.
Ja ābolu ir patiešām daudz, tos iespējams mēģināt nodot arī pārstrādei. Tomēr šeit jāņem vērā, ka Latvijā ābolus praktiski pieņem tikai galvenokārt sidra ražotāji un kopumā šāds tirgus nav ļoti liels.
Līdz ar to cilvēkam, kuram dārzā ir vairāki desmiti vai pāris simti kilogramu ābolu, atrast pircēju var nebūt nemaz tik vienkārši. Lielāka interese un iespēja saņemt labāku cenu parasti rodas tad, ja runa ir par tonnām, nevis atsevišķiem kilogramiem.
Arī šogad situāciju varētu ietekmēt pieprasījums no ārvalstīm. Pēc Zilvera teiktā, Polijā bijuši stipri sali ziemā un pavasara salnas, tādēļ pastāv iespēja, ka poļi meklēs ābolus arī Latvijā. Šāda situācija jau iepriekš novērota gados, kad Polijā raža nav bijusi pietiekama.
Cena šādos gadījumos ir atkarīga arī no tā, kādā apjomā ābolus iespējams piedāvāt. Mazākos daudzumos tos iepērk vietējie uzpircēji, kuri pēc tam ābolus komplektē lielākās kravās. Savukārt lielie ārvalstu pircēji interesējas par ievērojami lielākām partijām.
“Augstāka cena un iespēja, ka pēc āboliem atbrauks pakaļ, ir, ja runa būs par tonnām, nevis kilogramiem,” norāda agronoms.
Pēc viņa teiktā, Polijas pircēji vienā partijā parasti iegādājas vismaz 20 tonnas ābolu. Šādos gadījumos cena parasti svārstās no 0,15 līdz 0,18 eiro kilogramā.
Tādēļ cilvēkiem, kuriem piemājas dārzā izaudzis liels, bet ne rūpnieciska mēroga ābolu daudzums, vispirms būtu vērts izvērtēt, vai tos iespējams izmantot pašu vajadzībām vai nodot kādam vietējam pārstrādātājam.
Vienlaikus jāņem vērā, ka ļoti lielas ražas gadījumā ne vienmēr visai produkcijai izdodas atrast pircēju. Šāds risks pastāvot vienmēr un attiecoties uz visu lauksaimniecības produkciju, īpaši dārzkopības produkciju, ne tikai āboliem.
Tāpēc arī šogad ābolu īpašniekiem nevajadzētu atlikt domāšanu par ražas izmantošanu uz pēdējo brīdi. Ja augļu ir daudz, daļu iespējams pārstrādāt sulā, daļu izmantot citiem mājās gatavotiem produktiem, bet lielākus apjomus var mēģināt piedāvāt sidra ražotājiem vai uzpircējiem.
