Stambulas konvencijas nākotne Latvijā: Kalniņa-Lukaševica aicina neaizmirst, kāpēc tā tika pieņemta 0
Stambulas konvencijas jautājums Latvijā joprojām ir aktuāls, un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) uzsver, ka diskusijām par tās nākotni nevajadzētu pārvērsties par politisku cīņu vai populisma instrumentu.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, amatpersonas pārrunāja Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu īstenošanu Latvijā, uzsverot nepieciešamību diskusiju par konvenciju balstīt faktos, pieredzē un cilvēku drošības interesēs.
Deputāte uzsvēra, ka konvencija ir būtisks cilvēktiesību ietvars, tādēļ dažādu saukļu vai dezinformācijas ietekmē nevajag atteikties no starptautiskas sadarbības.
Viņa pauda, ka nākamnedēļ gaidāmais neatkarīgo ekspertu grupas “GREVIO” ziņojums par Latvijas progresu konvencijas ieviešanā būs nozīmīgs turpmāku uzlabojumu ieviešanai Latvijā.
Saeimas priekšsēdētājas biedre un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs bija vienisprātis, ka starptautiskā sadarbība un Eiropas Padomes ekspertīze ir būtisks instruments, lai stiprinātu vardarbības novēršanas un apkarošanas pasākumus Latvijā.
Amatpersonu sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta Krievijas atbildībai par agresiju pret Ukrainu, tostarp deportēto Ukrainas bērnu jautājumam, kā arī riskiem, ko rada agresorvalsts īstenotās iejaukšanās hibrīdoperācijas demokrātiskajos procesos.
Deputāte norādīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nav tikai nežēlīgs karš frontē. Neiedomājama agresija ir vērsta arī pret vismazāk aizsargātajiem – bērniem.
“Viņus apdraud ne tikai kara šausmas valstī, bet arī Krievijas īstenotās bērnu nolaupīšanas un “pārkrievošana”. Tādēļ Eiropas atbildei jābūt visaptverošai – mums jāturpina kopīgi centieni panākt Krievijas pilnu atbildību pa pastrādāto un jāatgriež mājās nolaupītie Ukrainas bērni,” uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.
Runājot par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos, amatpersonas atzina, ka Krievijas dezinformācija un iejaukšanās apdraud pilsoņu brīvu izvēli daudzās Eiropas valstīs.
Diskusijas par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā sākās jau 2025. gadā, kad Kalniņa-Lukaševica prezentēja sagatavoto ziņojumu “Ārvalstu iejaukšanas – drauds demokrātiskai drošībai Eiropā”, kas tika apstiprināts ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Tikšanās laikā Kalniņa-Lukaševica arī vērsa uzmanību uz riskiem, ko Eiropas Padomes reputācijai un darbībai rada Krievijas dubultpilsoņu nodarbināšana organizācijas struktūrās.
Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā un hibrīdo spiedienu pret Eiropas valstīm, šādi gadījumi ir rūpīgi vērtējami no drošības, politisko un reputācijas risku viedokļa.
Tikšanās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru piedalījās arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieks, Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis (P).
Jau ziņots, ka iepriekš protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Tam Doma laukumā sekoja vēl viens protests, kurā pulcējās jau vismaz 10 000 iedzīvotāju.
Protesti sekoja pēc opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības lēmuma Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.
Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.
Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
