Bet ja nu tomēr… 0
2007. gadā izraēliešu zinātnieks Amoss Orijs matemātiski pamatoja, ka ceļošana laikā ir iespējama, taču ar piebildi, ka gluži tehnoloģiski tas īstenojams tikai tiešā melnā cauruma tuvumā. Katrā ziņā patlaban vēl joprojām nav neapstrīdamu zinātnisku pierādījumu tam, ka ceļošana laikā principiāli nav iespējama. Tostarp izstrādāti un formulēti gan šādu ceļojumu scenāriji un mehānismi, gan arī pārvietošanās pagātnē vai nākotnē iespējamās sekas. Lūk, daži no šiem scenārijiem.
Vispirms. Notikumu secība paliek nemainīga, lai arī kādas darbības veiktas ceļojuma laikā. Ir jāpieņem kā aksioma stāvoklis, ka ceļotāji laikā ir aktīvi subjekti, kas spējīgi īstenot dažādas darbības dažādos laikmetos, taču nevar ietekmēt vēstures gaitu, jo gala iznākums jau ir iepriekš paredzēts.
Tālāk. Notikumu secību tomēr maina pārvietošanās laikā ceļotāju apzināta vai neapzināta rīcība. Vienlaikus pastāv dažādas šā scenārija variācijas. Pirmkārt, katra ceļotāja laikā pagātnē veiktā dabība pārraksta notikumu gaitu un pašu vēsturi kopumā, tostarp visu notiekošo tagadnē un to, kam jānotiek nākotnē. Otrkārt, pagātnē veiktās ceļotāju laikā darbības izraisa lokālas izmaiņas, taču vēlāk dabisku sakritību rezultātā viss atgriezīsies “savās vietās”. Un treškārt – ceļojums pagātnē un jebkāda tur veikta darbība rada paralēlo realitāti ar savu laiku un savām darbības personām, savukārt “vecajā” realitātē nekas nemainās, izņemot paša ceļotāja laikā pazušanu no tās.
