Foto – Fotolia

Satriecošās sakarības jeb mīklainie laika slazdi 0

Autors – Guntars Pļavinskis
Labi zināms fakts: laiku nav iespējams pagriezt atpakaļvirzienā. Taču dažkārt vērojami notikumi, kas tomēr liek šaubīties arī par šo aksiomu. Jau senatnē pētnieki bija novērojuši, ka dzīve attīstās cikliski un tagadnes notikumi nereti pārsteidzošā precizitātē “kopē sen aizgājušo laiku notikumus”. Ar parastās loģikas palīdzību absolūti neizskaidrojamie periodiskie pavērsieni novēroti gan atsevišķi cilvēku, gan pat veselu civilizāciju dzīvē. Kas tas ir – nejaušas apstākļu sakritības vai kādi mums pagaidām nezināmi dabas likumi?

Reklāma
Reklāma

Sakām – Pēteris I, bet domājam – Cēzars

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Iespējams, viens no aizraujošākajiem šādiem mūsu civilizācijas attīstības pavērsieniem varētu būt, piemēram, Senās Romas un Maskavas (ko mēdz dēvēt arī par Trešo Romu) salīdzinājums. Senās Romas valdnieks Gajs Jūlijs Cēzars, kā zināms, bija pirmais, kurš sāka “valkāt” apzīmējumu imperators. To pašu var teikt arī par Pēteri I, kurš arī pirmais no vēlāk sekojošo krievu plātīzeru kopas sev piedēvēja šo titulu. Leģendāro Jūlija kalendāru Cēzars ieviesa 46. gadā pirms mūsu ēras, un atbilstoši šim kalendāram gads sākās 1. janvārī. Savukārt Pēteris I ar 1699. gada 15. decembra ukazu ieviesa kalendāru, atbilstoši kuram arī gads sākās ar 1. janvāri. Savulaik Cēzara izveidotais armijas štābs un tajā nodibinātais inženieru priekšnieka amats arī dublējas ar Pētera I ieviesto ģenerālštābu un inženierspēku izveidošanu. Cēzars raksta darbus par karadarbību “Piezīmes par gallu karu” un “Piezīmes par pilsoņu karu”, savukārt Pēteris I – “Kaujas likumus” un “Iestāde kaujā”. Un tamlīdzīgi.

Taču pat tajā gadījumā, ja salīdzināšanai neaplūko tik konkrētus faktus, Cēzara un Pētera I personību raksturojumi būs pārsteidzoši līdzīgi. Viņi abi ir ievērojami valsts, politiskie un militārie darboņi, reformatori un diplomāti. Šādu sakritību ir pietiekami daudz, lai tās uzskatītu tikai par nejaušībām, un ne tikai runājot par šīm divām vēsturiskajām personībām. Tādas līdzības novērojamas ne tikai šādām personībām, kuras vienu no otras atdala gadsimti, bet pat veselām dinastijām.


SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.