Anita Daukšte: Kuru partiju priekšvēlēšanu “olu grozā” kritīs Kulberga valdības apņēmīgais starts
0
Andra Kulberga vadītā valdība nestrādā tik ilgi, lai izdarītu secinājumus par tās darbības efektivitāti, bet dažas atziņas izdarīt var.
Pirmkārt – pats Andris Kulbergs, vismaz šobrīd, sevi piesaka kā cita veida valdības līderi, atšķirībā no iepriekšējiem. Viņa vienkāršība izskatās nesamākslota – videoatskaites soctīklos par katru padarītā darba dienu cilvēkiem saprotamā valodā, dažu svešvārdu aplama rakstība, kas ir gluži piedodama, jo nu… nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.
Protams, ar laiku pazudīs naivums par valsts pārvaldes līkločiem, kas šobrīd dveš no valdības vadītāja tekstiem, tāpat kā tiks nodots humpalās zilais uzvalciņš, kurš izskatījās tā, it kā nebūtu mainīts kopš vidusskolas izlaiduma.
Bet varbūt arī nemaz nevajag mainīt – savulaik pārāk pēkšņa bija dažu ministru pāreja no paburzīga auduma “vidējo cenu” zīmolu uzvalkiem uz Brioni (vai vismaz Armani) , tā liekot domāt, ka ministru turību veido ne tikai alga.
Otrs – valdības darbā ir vismaz apņēmības atblāzma tikt galā ar pēdējo gadu lēmumu refrēnu, kas ievadīja jebkuru Jaunās Vienotības vadīto valdību kustību – proti, “mēs nevaram citādi, jo Brisele nesapratīs un dabūsim sodu”. Ne visos jautājumos, bet ļoti gribēsies redzēt, kā, piemēram, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) darbosies citādi migrācijas jautājumu sakārtošanā, iespējams, ignorējot Eiropas Migrācijas un patvēruma pakta nosacījumus. Pakts stājās spēkā 12. jūnijā. Latvija nekādu izņēmuma statusu attiecībā uz migrantu atpakaļuzņemšanu nav izcīnījusi, un tas rada pietiekamas bažas, vai apņēmība sakārtot šo sfēru neizrādīsies vien vārdu virknējums publikai.
Trešais – beidzot notriektais drons pie Rogovkas ir simbolisks attaisnojums ieguldījumiem Nacionālajos Bruņotajos spēkos, un jauni, augstākas pakāpes “uzpleči” atvaļinātajam pulkvedim Raivim Melnim, kurš nu stājies aizsardzības ministra amatā. Un jautājumi “cik tas izmaksāja – triekt dažus tūkstošus vērto dronu ar simtiem tūkstošu vērtu raķeti”, izplēn, dzirdot Meļņa atbildi, ka “cilvēku dzīvības nemēra naudā”. Vai šo Meļņa panākumu izdosies kapitalizēt Jaunajai Vienotībai 15. Saeimas vēlēšanās, ir pagaidām neatbildēts jautājums. Jaunā Vienotība, protams, paņemot savā paspārnē iepriekš Progresīvo vadīto Aizsardzības ministriju, centīsies visus Meļņa un Kulberga darbus šajā jomā, ielikt savā priekšvēlēšanu “olu grozā”.
Kopumā jau jautājums par Kulberga valdības darba kapitalizāciju vēlētāju izvēlēs vēlēšanās ir nedaudz pāragrs, bet ne pārsteidzīgs. Jo
jau šobrīd ir acīmredzami, ka jau pieminētie “parādes pasākumi”, ja tiks mērķtiecīgi turpināti un izdosies, palielinās attiecīgo valdības partiju izredzes tikt pie lielāka deputātu mandātu skaita.
Vismaz Kulberga pārstāvētā Apvienotā saraksta gadījumā tas šķiet acīmredzami.
Ņemsim vērā, ka visi šie pārspriedumi attiecas uz brīdi, kad Kulberga valdība vēl nav pieņēmusi nevienu ekonomiski un finansiāli nozīmīgu lēmumu. (Lēmums apturēt uz mēnesi IKT jomas iepirkumus neskaitās, jo tam nav visaptverošas ietekmes uz ekonomiku). Pat bez visiem railbaltikiem un airbaltikiem, kur visus lēmumus var velt uz iepriekšējām neizdarībām, valdībai nāksies rēķināties ar globālo situāciju, kas ir ārkārtīgi nelabvēlīga priekšvēlēšanu populismam ekonomikas jomā.
Kulberga valdības partijām par klupšanas akmeni lielākiem panākumiem vēlēšanās var izrādīties kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, ko nupat pieteikusi arī Latvijas Banka, savās makroekonomiskajās prognozēs paaugstinot inflācijas un bezdarba pieauguma prognozes, norādot, ka “Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ inflācijas riski ir kļuvuši izteikti augšupvērsti, jo spriedze var ietekmēt ne tikai energoresursu cenas, bet arī pārtikas un citu preču ražošanas izmaksas, kā arī inflācijas gaidas.”.
No otras puses – nu nebūs jau vēl 3.oktobrī, kad Saeimas vēlēšanas, apkures rēķini jāmaksā, un lai cik arī nebūtu savādi, Latvijā ekonomikas stāvoklis maz nosaka vēlētāju izvēles.
Kopumā un pagaidām –
Kulberga valdības darbības stils ir nedaudz izsitis no līdzsvara tos politiskos spēkus, kas cerēja uz protesta elektorāta pieaugumu.
Tie, kuri sūkstījās, ka nav neviena, kas uz šajām vēlēšanām atjās baltā zirgā, var tagad sēdēt pārdomās, vai jātnieks baltā zirgā jau šobrīd nevada valdību un darīs to arī pēc vēlēšanām? Jo, pat ja vēlēšanās visvairāk balsu savāks Ainārs Šlesers, Latvijā ir tradīcija nelaist pie varas vēlēšanu uzvarētājus. Diez vai kāds to atcels pēc 15.Saeimas vēlēšanām.
