Autore: Anita Daukšte
Pacelties gaisā bez ieskriešanās ceļa – tēlaini izsakoties, šādu uzdevumu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas deputātam Andrim Kulbergam, aicinot veidot jauno valdību demisionējušās Evikas Siliņas valdības vietā.
Vai 10 dienu laikā ir iespējams izveidot plašu koalīciju, apvienojot tajā teju visas Saeimas frakcijas? Kulbergs to pēc nominācijas minēja kā vienu no saviem uzstādījumiem, nevelkot nekādas sarkanās līnijas pret citiem politiskajiem spēkiem. Taču īsā atbilde uz jautājumu ir – nē, nav iespējams. Jo priekšvēlēšanu periodā neviena no partijām nebūs iegrimusi tādā nesavtībā, lai ignorētu savus plānus un uzstādījumus, lai dotu iespēju Kulbergam kļūt par 15.Saeimas vēlēšanu zvaigzni.
Vismazāk uz to ļauj cerēt lielākais politiskais spēks šobrīd parlamentā – Jaunā Vienotība. Zīmīgākais Evikas Siliņas atkāpšanās runā bija: es atkāpjos, bet nekur neaizeju. Tas nozīmē gan dzelžainas viņas pašas, gan arī JV ambīcijas uz vadošo lomu turpmākajos politiskajos procesos.
Vai tas nozīmē, ka JV liks visus iespējamos sprunguļus Kulberga ceļā, veidojot valdību? Pilnīgi noteikti, pat, ja vārdos tas izskanēs kā “mēs uzticamies un respektējam Valsts prezidenta izvēli”. Aiz šiem vārdiem sekos stingrs “BET”. Turpmāk varēs vērot, kā JV sagremos aiziešanu no varas pirmās pozīcijas, ko lielā mērā izraisīja Siliņas neveiklais politiskais manevrs ar aizsardzības ministra Andra Sprūda aizraidīšanu. Kulbergam šajā ziņā ir teju vai neiespējamā misija – kā pārvarēt JV potenciālo ambīciju – par Siliņas un Baibas Bražes iekļaušanu viņa veidojamajā Ministru kabinetā? Par pirmo – tas ir gluži neiespējami, ja doma, ar kuru Apvienotais saraksts, visticamāk, vēlas uzņemties šīs valdības vadīšanu, ir visu iepriekšējās valdības kļūdu izcelšana saulītē un nemitīga grilēšana medijos. Par Braži – AS diezvai viegli aizmirsīs iepriekšējo konfliktu ar ārlietu ministri un pieprasījumu par viņas pagātnes darbību. Precīzāk, to noteikti neaizmirsīs viens no AS līderiem Edvards Smiltēns, kuram pašam, visticamāk, būs ambīcija uz vietu Kulberga valdībā.
Pirms Valsts prezidenta uzsāktajām konsultācijām ar politiskajām partijām – Apvienotais saraksts, Nacionālā Apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība – nāca klajā ar paziņojumu par jaunās koalīcijas “kodola” izveidi. Savukārt jau šo konsultāciju gaitā Aināra Šlesera vadītā “Latvija Pirmajā vietā” paziņoja, ka jebkādas valdības koalīcijā līdz 15. Saeimas vēlēšanām nepiedalīsies.
Kas tātad ir skaidrs par Kulberga iespējām izveidot valdību? Pirmkārt, viņam šobrīd visai viennozīmīgi ir 41 balss Saeimā – saskaitot AS, ZZS un NA mandātus. Viņa “neiespējamā misija” ir spējā pieplusot šim skaitlim vai nu JV 25 mandātus, vai Progresīvo 9 balsis. Panākt abu šo spēku iesaistīšanos koalīcijā pirmkārt, būtu neiespējami, otrkārt – lai arī Kulbergs pats nekādas “sarkanās līnijas” nav savilcis, tomēr ir paredzami, ka NA un ZZS šādas līnijas pret Progresīvajiem ir jau viegli ieskrāpējuši savā priekšvēlēšanu audeklā. Galu galā – NA un AS nebija nekāda jēga teju 3 gadus stāstīt par “ideoloģiski aplamo koalīciju un Valsts prezidenta vēlēšanu darījumu”, lai 5 mēnešus pirms vēlēšanām to leģitimizētu ar darbu kopējā koalīcijā.
Tātad jau “iespējamā misija” ir mazākuma valdība no AS, ZZS un NA, kuras atbalstam jau atskanēja balsis no LPV, “tikai lai Jaunā vienotība nav pie varas”. Ja JV šīs LPV balsis ir sadzirdējusi, tad valstiskā stāja, ko šī partija piesauc vietā un nevietā, paredzētu, ka tai nav jāliek sprunguļi Kulberga valdības izveides riteņos. Bet iesaiste valdībā un sprunguļu nelikšana ir divas dažādas lietas.
Valsts prezidenta gatavība uzticēt valdības veidošanu politiķim, kurš ir izrādījis apbrīnojamu enerģiju un spēju iedziļināties valsts pārvaldes nebūšanu atmaskošanā visā savā 14. Saeimas deputāta mandāta laikā, ir ļoti pārdomāts solis. Arī tādā ziņā, ka Edgars Rinkēvičs jau tagad rēķina balsis savai pārvēlēšanai uz otro termiņu nākamgad. Un acīmredzami uzskata, ka nākamā Saeima būs konservatīvāka nekā tagadējā. Neizskatās, ka ar šo nomināciju premjera amatam Rinkēvičs ir vēlējies izrakt priekšvēlēšanu bedri Kulbergam. Taču AS ļoti riskē ar savu vēlēšanu līderi, tas nu ir arī acīmredzami. Izgāšanās ar valdības veidošanu var atsaukties uz partijas vēlēšanu izredzēm, taču nav, protams, nekādu mērījumu, vai vēlētāju viedokli politisko virsotņu kaislības vispār ietekmē…
Valsts prezidentam nebija citu variantu, kā vien uzticēt valdības veidošanu opozīcijai, vismaz sākotnēji pēc Siliņas valdības krišanas. Zīmīgi, ka viņš ir līdz ar to ierādījis vietu JV un Siliņai, noraidot “tehniskās valdības” iespēju čunčināt līdz Saeimas vēlēšanām. Vai tā arī notiks – Kulbergs izpildīs uzdevumu – pacelties gaisā bez skrejceļa? Tuvākās 10 dienas rādīs.



