Kadrs no Anša Epnera filmas “Es esmu latvietis” (1990), kurai Imants Ziedonis bija scenārija autors.
Kadrs no Anša Epnera filmas “Es esmu latvietis” (1990), kurai Imants Ziedonis bija scenārija autors.
Publicitātes foto

Ar filmām godina Dzejnieka piemiņu 0

Pieminot Imanta Ziedoņa 82. dzimšanas dienu, kas būtu apritējusi 3. maijā, Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs (RKM) un Rīgas Kinostudija kopā ar Tukuma novada domi un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu noorganizējusi “Imanta Ziedoņa kinofestivālu”, kura gaitā katru maija sestdienu ik reizi citā Tukuma novada vietā tiek izrādītas ar dzejnieka līdzdalību tapušas filmas.

Reklāma
Reklāma
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā 11
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai 46
Dārzs
FOTO. Ziedu pārpilnā vietējā Holande! Daugmalē milzīgās platībās zied narcises un tulpes
Lasīt citas ziņas

Kā uzsver RKM vadītāja Zane Balčus, šī ir unikāla iespēja vienkopus novērtēt filmas, kuru scenārija vai teksta autors bijis viens no latviešu literatūrā iemīļotākajiem autoriem. Ideja rīkot šo filmu skati radusies publicistam Arnim Šablovskim, kurš ar to vērsies Rīgas Kino muzejā un guvis atsaucību.

“Sešdesmitajos gados un arī vēlāk Imants Ziedonis bija tāds kā aktīvisma centrs mūsu kultūras dzīvē. Ne tikai dzejnieka un vēstītāja talanta, bet skaidrā un iekšēji brīvā prāta dēļ. Un gluži dabiski, ka tāds cilvēks satikās ar kino,” rakstījis kinozinātnieks Agris Redovičs. Skates laikā būs iespēja noskatīties Aivara Freimaņa režisēto un operatora Ivara Selecka filmēto filmu “Gada reportāža” (1965), kas bija Ziedoņa pirmā sadarbība ar latviešu kinodokumentālistiem Rīgas Kinostudijā, sadarbībā ar otru scenāristu Hercu Franku radot poētisku vēstījumu par sava laika Latviju. Līdzīgā kino uztvere bija pamatā vēl vienam izcilam Ziedoņa, Freimaņa un Selecka dokumentālajam darbam “Lomi” (1969), kurā filmas teksts izmantots netipiskā muzikālā formā. Ziedonis piedalījies arī spēlfilmu “Pūt, vējiņi!” (1973, režisors Gunārs Piesis) un “Puika” (1977, režisors Ai­vars 
Freimanis) tapšanā, bijis scenārija autors piecām Rozes Stiebras animācijas filmām. Arī 90. gados Ziedonis turpināja strādāt kino, piedaloties dokumentālo filmu “Es esmu latvietis” (1990, rež. Ansis Epners) un “Gājiens ar krokodilu” (1995, rež. Ivars Seleckis) izveidē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skates gaitā būs arī iespēja satikties ar filmu veidotājiem – 23. maijā ar režisoru Ivaru Selecki, bet 30. maijā – ar režisoru Aivaru Freimani –, kā arī ar kino zinātnieku Agri Redoviču un kritiķi Anitu Uzulnieci. Ieeja – bez maksas.

“Imanta Ziedoņa kinofestivāla” filmu programma

9. maijā plkst. 16 Tumes kultūras namā: “Es esmu latvietis” (1990), rež. Ansis Epners, Imants Ziedonis – scenārija autors.

16. maijā plkst. 14 Durbes pilī: animācijas filmu izlase, kas veidotas pēc Imanta Ziedoņa darbu motīviem.

23. maijā plkst. 15 Jaunmoku pilī: “Gājiens ar krokodilu” (1995), režisors Ivars Seleckis, Imants Ziedonis – scenārija autors.

30. maijā plkst. 16 Slampes kultūras pilī: Rīgas Kinostudijas filmas: “Gada reportāža” (1965), rež. Aivars Freimanis, scenārija autori – Hercs Franks un Imants Ziedonis, “Lomi” (1969), rež. Aivars Freimanis, Imants Ziedonis – scenārija autors; “Mēstepatās” (2013), rež. Zigurds Vidiņš – filma par Imanta Ziedoņa izveidoto domubiedru grupu “Dižkoku atbrīvotāji”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.