Armands Puče: Felipes pilsonības gadījums – politiķu mērkaķošanās
0
Var teikt, ka pagājušā nedēļa atbildēja uz glaveno jautājumu Latvijas sakarā – kāpēc mēs esam tur, kur esam… Es apzināti izlaidu vārdu, kas apzīmē vēdera izeju, jo tāpat ir skaidrs, ka mēs nevelkam, vai – velkam ļoti īpatnējā veidā. Tagad ir skaidrs, ka sliktākais ir aiz muguras. Jo starp mums beidzot ir legalizējies Felipe Gabriels dos San… Un tā tālāk.
Kas ir šis cilvēks, par ko simts Saeimas deputāti lemj savā sēdē – balsojot? Balso, lai jaunam vīrietim par kaut kādiem nopelniem piešķirtu Latvijas pilsonību. Ārpus kārtas. Kas viņš ir? Jaunkareivis? Spermas donors? Programmētājs? Latvijā ieradies 2015. gadā no Brazīlijas, lai spēlētu futbolu, bet tā kā ar šo nekas nesanāca, jaunais cilvēks “pievērsies studijām un profesionālajai darbībai.”
Tā tiek rakstīts likumprojekta anotācijā, kas veltīta Felipem Gabrielam dos Santošam- Šavjēram. Acīmredzot, studijas puikam padevušās tik viegli, ka tās nav vērts vispār pieminēt, savukārt “profesionālā darbība” laikam ir saprotama tikai Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, kas šo likumprojektu par Felipes iecelšanu pilsoņu kārtā aktīvi virzīja.
Pats Felipe, kas ir ne vairāk un ne mazāk kā jauns un atraktīvs flomasters vai infulencers no Dienvidamerikas, lūgumā izskatīt viņa lietu par pilsonību, uzsver, ka ir bijis kopā ar Latvijas hokejistiem 2023. gada pasaules čempionātā, un – ar viņiem arī atgriezies mājās…
Vēl viņš atbalstījis Latvijas basketbolistus Pasaules kausā Filipīnās, īpaši uzsverot, ka viņa draugs ir Kristaps Porziņģis, ar kuru viņu “vieno tuvas personiskas attiecības.” Pie sasniegumiem ir skaitītas arī dotās intervijas Latvijas medijos, piedalīšanos TV šovos un, protams, paša podkāsts, kurā intervējis Vējoni, Donu un – “Ziemassvētku īpašajā raidījumā – toreizējo prezidentu Egilu Levitu.” Vēl Felipe ir sadarbojies ar pasaules slaveniem zīmoliem un pasaules slaveniem cilvēkiem, sākot ar Coca Colu un beidzot ar Valmieras pienu…
Tas viss, viņaprāt, apliecina, ka viņš ir integrējies pilnībā Latvijas sabiedrībā. Turklāt, pēc desmit gadiem, kas pavadīti mūsu zemē ar termiņuzturēšanās atļauju, Felipe jūt, ka “Latvija ir kļuvusi par manām mājām.” Izrādās, ka Latvijā viņš ieguldījis savu dzīvi, sirdi un daudz palīdzējis tautiešiem. Viņš neesot atvedis mums problēmas – viņš atvedis savus stāstus un prasmes. Kad lasa likumprojekta anotāciju un paša Felipes iesniegumu, ir sajūta, ka kāds par mums ņirgājas, vai uzskata par kaut kādiem muļķiem. Felipe te nav pie vainas, te drīzāk varētu paskatīties uz tiem, kas šo jauno brazīlieti iedrošināja šādai valsts nozīmes pornogrāfijai.
Paskatīties uz tiem, kas parakstīja atbalsta vēstuli, un vēl uz tiem, kam Saeimā nebija neviena jautājuma par šo vieglās formas izrādi. Starp citu, kā ir izvērtēta šī – nu jau jaunā! – Latvijas pilsoņa atbilstība Latvijas drošības interesēm? Jo pēc darbībām, ko viņš intensīvi sludina visa veida virinātavās un platformās, Felipe ir kaut kas starp, atvainojiet un piedodiet – žigolo, savedēju, dīkdieni, klaunu un suteneru. Tāda kā Epšteina failu mazā versija, kur īpaši tiek uzsvērta viņa pazīšanās ar kaut kādām izklaides industrijas slavenībām. Varbūt tā nav, bet – tā izskatās. Protams, ka “multimākslinieks un sabiedriskais darbinieks” varētu arī tāds kategoriski nebūt, taču kā smejies – arī Džefrijs Epšteins bija baņķieris, finanšu konsultants un uzņēmējs.
Ja Felipem ir jākļūst par Latvijas pilsoni, lai viņš veiktu kaut kādu valsts nozīmes misiju – lai notiek! Avansā? Hmm… Bet, varbūt pilsonība brazīlietim krīt klēpī tāpēc, ka viņš kādu Latvijā (vai Eiropā) tur uz ļoti pikanta āķa?
Kompromitējošā formā. Varbūt kāda no partijām grib viņu izmantot savām vajadzībām – jau gaidāmajās vēlēšanās, vai arī – varbūt Felipem tā ir vienīgā legālā iespēja palikt civilizētajā Eiropā? Jo ziemā taču Ibisā vai Maljorkā ir daudz pievilcīgāk nekā Mangaļsalā ar tās molu…
Varbūt Latvija īstenībā ar Felipes gadījumu sāk izmantot sev atvēlēto bēgļu kvotu, kas Eiropas valstīm brālīgi jādalot? Iespējams, mums kāds palūdza… Lai kā tur arī būtu – šis gadījums ir nepārspējams savā stulbumā. Protams, ja vien pie nopelniem Latvijas labā nesauc dzīves baudīšanu, kas Felipem laikam ir vienīgā mācību iestāde, ko viņš vispār ir pabeidzis.
Un tad es nolikšu pretī šim spocīgajam gadījumam kādu citu stāstu, kas patiesībā notiek Latvijā. Te dzīvo kāda jauna ģimene ar diviem bērniem. Vīrs no Eiropas dienvidiem, sieva – latviete. Precēti. Abi beiguši labas augstās skolas Latvijā un abi vada šajā zemē divas lielas un ietekmīgas starptautisku uzņēmumu filiāles. Dzīvo kārtīgā labklājībā, maksā milzīgus nodokļus no savām lielajām algām. Viņiem ir divi pusaudžu bērni – puika mācās piektajā klasē un spēlē basketbolu, meita drīz būs vidusskolniece, iet vēl mūzikas skolā. Latvieši!
Vīram Latvija patīk, jo viņš šiet ir pavadījis pēdējos 15 gadus. Viņš brīvi runā angļu, latviešu un savā dzimtajā valodā, mazliet prot – itāļu, spāņu un vācu. Ideja, ka viņš gribētu kļūt par Latvijas pilsoni bija dabiska, jo cilvēks te ir laidis saknes un ciena visu, kas notiek apkārt. Sākot ar politiku un biedzot ar skroderdienām…
Kad viņš naturalizācijas noteiktajā kārtībā trīs reizes latviešu valodas eksāmenā izkrita – tāpēc, ka saminstinājās ar locījumiem un apjuka pie vārda “ugunsdzēsējs” – vīrietis pasmējās, ka laikam doma par pilsonību ir nolemta. Viņš atmeta ar roku. Jo latviešiem stingra kārtība.
Ļoti stingra un principiāla. Ja vien tevi nesauc par Felipi Gabrielu dos Santošu- Šavjēru.
P.S. Ak, jā – vai es minēju, ka Felipe ļoti labi runā arī krievu valodā? To viņš esot apguvis, kad sācis spēlēt futbolu Olainē.
Krievu valoda laikam bija obligāta, lai viņš spēlētu futbolu neatkarīgajā Latvijā. Vai arī tā ir cita spēle, kas viņam bija jāapgūst?
