Ašeradens: Imigrācijas likums ir jāpilnveido, taču priekšvēlēšanu laikā par to nevajag diskutēt 0
Latvijā būtu nepieciešams pārskatīt Imigrācijas likumu, tomēr šādai diskusijai jābūt rūpīgi izsvērtai un balstītai konkrētās problēmās, nevis emocijās. Tā TV24 raidījumā “Ziņu TOP” norādīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Arvils Ašeradens (JV).
Pēc Ašeradena teiktā, Imigrācijas likumā ir vairāki jautājumi, kurus būtu vērts pārskatīt. Viņš neapšauba nepieciešamību pēc stingras imigrācijas politikas, tomēr uzskata, ka regulējumam ir jāspēj reaģēt arī uz situācijām, ar kurām saskaras Latvijas ekonomika.
Politiķis uzsvēra, ka šobrīd imigrācijas tēma ir īpaši jutīga, jo tuvojas vēlēšanas. Tādēļ publiskajā telpā argumenti par šo jautājumu nereti tiek piemeklēti atbilstoši politiskajai dienaskārtībai, nevis balstoties uz paša likuma saturu un praktiskajām problēmām.
Viņaprāt, par izmaiņām būtu daudz produktīvāk diskutēt laikā, kad nav tik spēcīga priekšvēlēšanu spiediena un iespējams uz jautājumu paraudzīties mierīgāk.
Viens no jautājumiem, kur Ašeradens saskata nepieciešamību pēc stingrāka regulējuma, ir ārvalstu studentu piesaiste. Viņš norādīja, ka Latvijai izglītības eksports ir nepieciešams un ārvalstu studentu piesaiste pati par sevi nav problēma.
Problēma rodas gadījumos, ja studenta statuss tiek izmantots citam mērķim un cilvēks Latvijā ierodas galvenokārt kā darbaspēks, nevis lai iegūtu izglītību.
Ašeradens uzskata, ka šajā jomā nepieciešama daudz rūpīgāka kontrole, lai būtu iespējams pārliecināties, vai konkrētais ārvalstu students patiešām piedalās studiju procesā. Viņš kā piemēru minēja Latvijas Universitātes piedāvāto pieeju, kurā paredzēts pārbaudīt studentu zināšanas un sekot līdzi viņu reālajai iesaistei studijās. Tas ļautu labāk nošķirt cilvēkus, kuri Latvijā ierodas iegūt izglītību, no tiem, kuri studiju iespēju izmanto galvenokārt kā līdzekli, lai uzturētos valstī.
Ašeradens šo principu raksturoja kā nepieciešamu, lai izglītības eksports nepārvērstos par nekontrolētu darbaspēka importu.
Taču, pēc politiķa domām, būtu kļūdaini imigrācijas politiku veidot tā, ka tiek apgrūtināta arī tādu ārvalstu speciālistu piesaiste, kuri Latvijas uzņēmumiem patiešām ir nepieciešami.
Viņš norādīja, ka viens no šķēršļiem jaunu uzņēmumu attīstībai Latvijā ir darbaspēka trūkums. Uzņēmējiem nereti nepieciešami konkrētas specializācijas profesionāļi, kurus vietējā darba tirgū atrast ir sarežģīti. Ašeradens minēja arī savu pieredzi, strādājot ar jauniem uzņēmumiem, kuriem attīstībai nepieciešami speciālisti no ārvalstīm. Viņš kā piemērus minēja Indiju, Pakistānu un Kanādu.
Šādās situācijās, viņaprāt, valstij ir jāspēj nodrošināt mehānisms, kas ļauj piesaistīt vajadzīgos cilvēkus, vienlaikus saglabājot kontroli pār to, kas valstī ierodas un kādā nolūkā.
Ašeradens uzsvēra, ka Latviju nevar raksturot kā valsti ar liberālu imigrācijas politiku. Viņš norādīja, ka Latvijā ir vieni no stingrākajiem imigrācijas noteikumiem Eiropas Savienībā. Tāpat viņš atgādināja par īpašo regulējumu attiecībā uz cilvēku atgriešanu uz robežas, kas Latvijai ļauj efektīvi reaģēt uz mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot robežu. Pēc Ašeradena teiktā, līdzīgi risinājumi vēlāk ieviesti arī citās reģiona valstīs, tostarp Polijā un Lietuvā
