ASV un Irāna atkal apmainās ar triecieniem; Latvija kopā ar citām valstīm brīdina Irānu 0
Atbildot uz ASV triecieniem, Irāna ceturtdien raidīja raķetes un dronus uz Savienoto Valstu militārajiem objektiem reģionā. Irānas mediji ziņoja, ka dronu mērķi Bahreinā bijuši ASV jūras spēku 5. flotes štābs un aviobāze. Nav ziņu, ka būtu nodarīti postījumi.
Kuveita uz laiku slēdza gaisa telpu civilajām lidmašīnām un pavēstīja, ka uzbrukumu, kura mēķis bija divas aviobāzes, atvairījusi pretgaisa aizsardzība.
Irānas Revolucionārā gvarde paziņoja, ka palaidusi ballistiskās raķetes uz ASV komandcentru Jordānijā.
Jau vēstīts, ka ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) sociālo mediju platformā “X” paziņoja, ka tās spēki plkst. 17.15 trešdien pēc Vašingtonas laika (plkst. 0.15 ceturtdien pēc Latvijas laika) “sāka papildu pašaizsardzības triecienus”.
Irānas mediji, to vidū valsts ziņu aģentūra IRNA, ceturtdien ziņoja par sprādzieniem valsts dienvidos pie Hormuza šauruma. Sprādzieni bija dzirdami ostas pilsētā Bandarabasā, Kešmas salā, Minabas un Sirikas pilsētās.
Irānas ziņu avoti vēstīja par “ienaidnieka šāviņu” trāpījumiem Kešmas salā un Karganas un Sirikas pilsētās. Vairākas stundas pirms tam ASV prezidents Donalds Tramps draudēja, ka ASV atsāks uzbrukumus Irānai, neraugoties uz pamieru, kas pastāv kopš aprīļa, un viņa centieniem panākt vienošanos par kara izbeigšanu.
Pirms tam Tramps trešdien paziņoja, ka Irāna ir pārāk ilgi novilcinājusi sarunas par iespējamo konflikta atrisinājumu un tai nāksies par to samaksāt.
22 valstis brīdina Irānu
Kopīgajā paziņojumā Irānas drošības dienesti tika nosodīti par starptautisko un vietējo noziedznieku bandu “nožēlojamo” izmantošanu sazvērestībās Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā.
“Mēģinājumi nogalināt, nolaupīt, mocīt, iebiedēt, vai citādi uzbrukt cilvēkiem mūsu teritorijā grauj nacionālo suverenitāti un starptautiskās normas. Šīs darbības nekavējoties jāizbeidz,” teikts valstu kopīgajā paziņojumā.
Irānas Islāma revolūcijas gvardes korpusa izlūkdienesti un tā ārzemju operāciju nodaļa “Kudsas spēki” ir iesaistīti “letālās sazvērestībās un ļaunprātīgās darbībās” pret irāņu disidentiem, žurnālistiem, ebreju un Izraēlas kopienām un interesēm, teikts paziņojumā.
“Mēs esam vienoti mūsu apņēmībā aizsargāt mūsu valstis un mūsu cilvēkus pret šiem draudiem. Irānas Islāma Republikai vajag apturēt šīs darbības tagad.”
Šīs valstis arī vainoja Irānu uzbrukumu kampaņas organizēšanā Eiropā pret ebreju kopienām, irāņu žurnālistiem un ASV žurnālistiem, par kuriem uzņēmies atbildību ar Irānu saistīts grupējums “Harakat Ashab al-Yamin al-Islamiya” (Labās rokas cilvēku islāma kustība, HAYI).
Šis grupējums ir uzņēmies atbildību par uzbrukumiem ebreju kopienās Lielbritānijā, Beļģijā un Nīderlandē.
Ir ziņots, ka HAYI uzņēmās atbildību par divu ebreju vīriešu saduršanu un vairākiem dedzināšanas uzbrukumiem sinagogām un ebreju kopienas objektiem Londonas ziemeļos pēdējo mēnešu laikā.
Austrālija pērnā gada augustā izraidīja Irānas vēstnieku, apsūdzot Teherānu vismaz divu antisemītisku uzbrukumu vadīšanā. Tie bija dedzināšanas uzbrukumi sinagogai Melburnā un košera kafejnīcai Sidnejā.
Austrālija arī atsauca savu vēstnieku Irānā un apturēja operācijas savā vēstniecībā Teherānā. Austrālija novembrī klasificēja Irānas Revolucionāro gvardi kā valsts terorisma atbalstītāju, nosaucot uzbrukumus Austrālijā par “bezprecedenta bīstamiem agresijas aktiem, kurus kāda ārvalsts organizējusi Austrālijas teritorijā”.
Irānas Ārlietu ministrija toreiz nosauca Austrālijas lēmumu par “aizvainojošu un nepamatotu aktu”, kas pārkāpj starptautiskos noteikumus un normas.
Ar kopīgo paziņojumu nāca klajā Albānija, ASV, Austrālija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Īrija, Jaunzēlande, Kanāda, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Vācija, Ziemeļmaķedonija un Zviedrija.
