ASV vēršas pret Krievijas finanšu agresiju 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rietumvalstu eksperti nacionālās drošības jautājumos brīdina, ka Krievijas ievestā netīrā nauda apdraud nacionālo drošību, agresīvai korupcijai kļūstot par hibrīdkara formu.
No Krievijas izvests triljons dolāru netīrās naudas
Valstis, kur pie varas ir kleptokrātiski režīmi, arvien lielākā apjomā pārskaita netīro naudu caur čaulas firmām uz bankām ārzonās.
Vašingtonas domnīcas “Atlantiskā padome” eksperti ziņojumā “Aizstāvot ASV no Krievijas netīrās naudas” atzīmē, ka Krievija ir viena no valstīm, kas izved uz Rietumiem visvairāk korumpētās naudas, kas tiek izmantota pret pašām rietumvalstīm. Kleptokrāti var izvest naudu, jo viņu valstīs nav likuma varas, un viņi izmanto likuma varu rietumvalstīs savu nelikumīgi iegūto kapitālu aizsardzībai, diskusijā pēc ziņojuma prezentācijas teica Demokrātu partijas senators Šeldons Vaithauss, ziņo raidsabiedrība “Voice of America”.
Nopietna problēma ir tā, ka valstis, kas izved netīro naudu, bieži ir Rietumu pretinieces, un to darbības grauj Rietumu vērtības un institūtus.
“Krievijai, neapšaubāmi, šajā jomā ir centrālā vieta,” uzskata senators Vaithauss. Viņš uzsvēra, ka ASV Kongresā ir abu partiju atbalsts, lai apstiprinātu priekšlikumu par anonīmu firmu reģistrācijas pārtraukšanu ASV. Šis priekšlikums var iegūt likuma spēku tuvākajā laikā kā pielikums ASV jaunajam 2021. gada aizsardzības budžetam. Uz Rietumiem izvestā netīrā nauda bieži tiek izmantota ietekmes iegūšanai politiskajās aprindās, ziedojot politiķu vēlēšanu kampaņām, algojot lobistus un veidojot sakarus biznesa vidē, atzīmē “Atlantiskās padomes” eksperts ekonomists Anderss Aslunds.
Netīrā nauda nonāk Rietumos no dažādiem pasaules reģioniem, tajā skaitā no Ķīnas un Irānas, bet visvairāk korumpētās naudas tiek izvests no Krievijas, uzsver Aslunds.
Pēc viņa aprēķiniem, no Krievijas izvestās naudas apjoms ir aptuveni triljons dolāru, bet vidēji gadā no valsts tiek izvests no 30 līdz 40 miljardiem dolāru. “Ievērojamu daļu šīs summas kontrolē (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins un viņam pietuvinātie cilvēki, kuriem ir privileģēti sakari valsts firmās, piemēram, “Gazprom”. Krievijas nauda ārzonās ir nopietns drauds tāpēc, ka Kremlis ir gatavs to izmantot graujošai darbībai Rietumos,” atzīmē Aslunds.
Viņš secinājis, ka Krievija izmanto savu mērķu īstenošanai prasmīgākos Rietumu juristus, auditorus un sabiedrisko sakaru speciālistus.
Krievijas uzņēmējs Oļegs Deripaska bija nolīdzis Polu Manafortu jau 2005. gadā, jau ilgi pirms viņa kļūšanas par ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa kampaņas vadītāju, ciešāku kontaktu veidošanai ar ASV politiķiem. Kirils Dmitrijevs, Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors, kurš savulaik studējis Stenfordā un Hārvardā un strādājis ASV bankās, ir Krievijas prezidenta Putina uzticības persona sakaros ar ASV biznesa eliti. Leonīds Blavatņiks, kurš savulaik sarausis naudu Krievijā, vēlāk ziedojis lielas summas ASV Republikāņu partijas politiķu vēlēšanu kampaņām, teikts “Atlantiskās padomes” ziņojumā. “Šī netīrā nauda ir nopietns drauds ASV nacionālajai drošībai,” uzskata Anderss Aslunds.
Stingrāk jākontrolē naudas plūsmas ārzonās
“Atlantiskās padomes” ziņojuma līdzautore Džūlija Frīdlendere, kura agrāk strādājusi ASV Nacionālās drošības padomē un Finanšu ministrijā, uzskata, ka ASV ir jāpārvērtē savas nacionālās drošības jautājumi finanšu jomā un jāizstrādā vairāki likumi koordinācijas veicināšanai starp iestādēm, kam uzdots cīnīties ar finanšu noziegumiem. Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV tika pieņemti vairāki likumi, kas deva iespēju pastiprināt uzraudzību pār naudas atmazgāšanu ārvalstīs, lai novērstu teroristisku grupējumu finansēšanu, taču netika pietiekami pārraudzīta netīrās naudas ievešana rietumvalstīs.
ASV ir vairāki likumi cīņai pret naudas atmazgāšanu banku jomā, bet nav stingra regulējuma par netīrās naudas plūsmām ārzonās un tās tālāku nokļūšanu nekustamā īpašuma tirgū un citviet.
Frīdlendere iesaka izstrādāt papildu likumus cīņai pret netīrās naudas apriti, paužot cerību, ka šo priekšlikumu atbalstīs ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija. Finanšu eksperti uzskata, ka priekšlikuma par anonīmu firmu reģistrācijas pārtraukšanu ASV pieņemšana, dodot iespēju noteikt gala labuma guvējus, būtu svarīgs panākums cīņā pret kleptokrātiju.
Arī prezidenta Trampa administrācija ir pieņēmusi vairākus pret korupciju vērstus likumus, aizliedzot ASV uzņēmējiem ieguldīt Ķīnas, Krievijas un Irānas firmās, kas darbojas aizsardzības jomā. “Atlantiskās padomes” eksperts Bens Džuda norāda, ka Londona, Ņujorka un Maiami ir galvenie centri, kur ārzemju kleptokrāti pērk nekustamos īpašumus.
Lai gan Britānija pieņēmusi vairākus likumus, kas dod varas iestādēm tiesības prasīt naudas izcelsmi lielu darījumu veicējiem un piekļūt datiem par gala labuma guvējiem ārzonu firmās, šo noteikumu īstenošana nav pietiekami efektīva. “Mums jāpārvērtē esošie apdraudējumi un jābūt gataviem vērsties pret jauniem apdraudējumiem 21. gadsimtā,” aicina Bens Džuda.
