Atliek strīdīgo Krimināllikuma grozījumu normu, kas pielīdzinātu žurnālistus spiegiem 1
Saeimas Juridiskā komisija trešdien lēma no Krimināllikuma grozījumiem pagaidām izslēgt normu, kas paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā.
Pēc būtības Juridiskā komisija atlika šīs normas skatīšanu, jo gan komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), gan vairāki citi klātesošie Saeimas deputāti norādīja uz nepieciešamību šo normu skatīt pēc divām nedēļām, kad būs izdiskutēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.
Jau vēstīts, ka minētā norma raisījusi bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem vai trauksmes cēlājiem un 19.aprīļa komisijas sēdē raisīja karstas diskusijas. Par attiecīgo nodarījumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Attiecīgie grozījumi Krimināllikumā apdraud mediju iespējas nesodīti ziņot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, tie nonāk pretrunā ar žurnālistu pienākumiem aizsargāt informācijas avota noslēpumu, kā arī nepasargā trauksmes cēlājus, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Savukārt Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis uzsvēris, ka attiecīgā norma netiks izmantota pret žurnālistiem, jo viņus nevarēs sodīt par sava amata pienākumu veikšanu.
Kā ziņots, dažādu iemeslu dēļ pretrunīgi vērtētie grozījumi Krimināllikumā tika virzīti hibrīddraudu novēršanai. Pēc kritikas izskanēšanas grozījumos ir veikti atsevišķi precizējumi.
