Zvaigžņu ģimenes lepnums - vācu īsspalvainie putnusuņi

FOTO. “Protams, ka kurchāri ir vislabākā šķirne pasaulē!” – ātrs kā vējš, brīvs kā mustangs 8

Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Lasīt citas ziņas

“Protams, ka kurchāri ir vislabākā šķirne pasaulē,” atbildot uz manu jautājumu, kāpēc savulaik ģimenē izvēlējušies vācu īsspalvaino putnusuni, smaidot atbild Evija Zvaigzne. Tas noticis sen – pirms 13 gadiem. Tagad Evijas un Pētera Zvaigžņu ģimenē dzīvo jau četri vācu īsspalvainie putnusuņi, tautā saukti arī par kurchāriem – 13 gadus vecā Jara, Kvanta (10), Beretta (6) un Kapteinis (2). Bet Evija un Pēteris līdz ar pirmā suņa ienākšanu ģimenē, visticamāk, vēl nenojauta, cik ļoti līdz ar šīs šķirnes iemīlēšanu mainīsies arī viņu pašu dzīve un ikdiena.

Tagad gan Evija, gan Pēteris darbojas Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) Latvijas Medību suņu klubā, abi ir absolvējuši federācijas rīkotos kursus “Kinologu pamati”, un Pēteris ieguvis kvalifikāciju kā lauka tiesnesis, kurš citu tiesnešu komandā vērtē, kādi ir putnusuņu instinkti un spējas savam primārajam darbam – putnu medībām. Jau vairākus gadus ir vācu īsspalvaino putnusuņu audzētāji – ģimenei pieder FCI/LKF audzētava “Arabel Rex” (“www.putnusuni.lv”).

Pirmo ģimenes suni atrod Polijā

CITI ŠOBRĪD LASA
Kapteinis ar brāli bērnībā.
Foto: no Zvaigžņu ģimenes arhīva

Taču viss sākās pirms mazliet vairāk nekā 13 gadiem, kad jaunā ģimene sāka meklēt savu pirmo ģimenes suni. Tas bijis patiešām pirmais suns ģimenē, un nekādas lielās pieredzes ne viņai pašai, ne vīram Pēterim tolaik nebija. Tomēr bijis skaidrs, ka tas būs medību suns, jo gan vīrs, gan vīra tētis bijuši mednieki.

“Tā arī izvēle krita uz vācu īsspalvaino putnusuni, sauktu arī par kurchāru,” atceras Evija. “Šis suns patiesībā ir universāls medību suns – der gan asinspēdai, gan dzinējmedībām, tomēr, protams, prioritāri šis suns ir piemērots putnu medībām,” viņa uzsver.

Tā nu vīrs Pēteris kopā ar vecāko meitu Agnesi, kurai tolaik bija 12 gadi, devušies apskatīties vācu īsspalvainā suņa kucēnu tepat Latvijā. Tomēr, kā nu sanācis, kā ne, bet pēc “raudzībām” abi atbraukuši domīgi, jo tomēr bijušas šaubas, vai redzētais un iepazītais patiešām atbilst šķirnes sunim.

“Un tā mans vīrs atbrauca ļoti domīgs… Pēc kāda laika mēs nolēmām piezvanīt uz Latvijas Kinoloģiskās federācijas Latvijas Medību suņu klubu un palūdzām padomu – vēlamies savā īpašumā labu vācu īsspalvainā putnusuņa kucēnu.

Mums laipni izskaidroja, ka tobrīd Latvijā kucēnu nav, un ieteica doties pie audzētājiem uz Poliju, ko mēs arī izdarījām. Tas bija kā likteņa pirksts – mēs meklējām puiku, bet konkrētajiem audzētājiem tobrīd pieejama bija tikai meitenīte, un tā mēs arī tikām pie sava pirmā kurchāra – pilnajā vārdā Jara Z Czarnego Dworu – un ne mirkli neesam to nožēlojuši.

Tieši otrādi – tad mēs sapratām, ka ir vērts meklēt, gaidīt un ieguldīt arī finansiālus līdzekļus sunī, kuram ir FCI sistēmas ciltsraksti, kas tomēr ir garantija, ka suns, ko jūs iegādājaties, ne tikai līdzinās konkrētajai šķirnei, bet ir tai patiešām atbilstošs – gan raksturā, gan izskatā, gan uzvedībā. Un patiesībā tas ir ārkārtīgi svarīgi, ko vajadzētu ņemt vērā ikvienam, kas savā īpašumā vēlas iegūt šķirnes suni.”

Reklāma
Reklāma

Tā ir labākā šķirne pasaulē

Evija teic, ka ikdiena ar šiem suņiem viņai ir ļoti pašsaprotama un vienkārša: “Protams, ka tagad, kad mūsu ģimenē ir četri šīs šķirnes suņi, es varu teikt – tā ir labākā šķirne pasaulē. Un tikpat pašsaprotami man šķiet arī tas, ka šie dzīvnieki ikdienā tomēr prasa diezgan daudz laika un uzmanības – tie ir ārkārtīgi aktīvi, ar tiem ir jāpavada daudz laika pastaigās.

Noteikti jānodrošina arī pastaigas bez pavadas, lai suņi varētu izskrieties. Kā jau kompanjoni un putnusuņi, tie pieprasa arī saimnieka klātbūtni. Tiem ir nepieciešams kontakts ar cilvēku.” stāsta suņu saimniece.

Mazliet brīvdomātājs

Vācu īsspalvainais suns ir uzticams kompanjons itin visā, ko dara viņa saimnieks.
Foto: no Zvaigžņu ģimenes arhīva

Viņa atzīst – vācu īsspalvainais putnusuns pēc dabas ir mazliet brīvdomātājs:

“Jā, viņi ir tādi – mazliet brīvdomātāji, kā mustangi! Tas saistīts ar to, ka viņi savā raksturā ir ļoti azartiski.

Piemēram, medībās viņi mēdz tik ļoti iedegties azartā, ka aizskrien tādā tālumā, kur saimnieks mednieks vēl netiek līdzi, un tajā mirklī sunim pašam ir jāspēj pieņemt lēmumus – ko un kā darīt ar medījumu. Tomēr ikdienā šie suņi izcili pielāgojas saimnieka režīmam un ritmam.”

“Es teiktu, ka kurchārs ir ideāla šķirne gan medniekiem, gan tām ģimenēm, kas iecienījušas aktīvu dzīvesveidu – dodas pārgājienos vai aktīvi sporto. Jāņem vērā, ka šie suņi nevar nīkt bezdarbībā – tas ir galvenais, kas jāatceras,” skaidro suņu saimniece.

“Atceros, ka tad, kad mums bija vēl tikai pirmais suns, mums ilgu laiku mājās pie ledusskapja uz A4 lapas bija izprintēts liels uzraksts: “Labs kurchārs ir noguris kurchārs”, un tā patiešām ir. Citādi, ja jūs ikdienā šim sunim nenodrošināsiet nepieciešamās fiziskās aktivitātes, tad dzīvnieks jums sagādās dažādas problēmas – grauzīs, ries, raks bedres, plēsīs dīvānus utt.” brīdina Evija.

Tāpat viņa norāda, ka viens no visbiežākajiem jautājumiem, kas izskan no cilvēkiem, kuri vēl tikai lūkojas pēc kucēna, ir šāds – kā šie suņi sadzīvo ar maziem bērniem un citiem dzīvniekiem?

“Rakstura ziņā šie suņi ar maziem bērniem sadzīvo brīnišķīgi – tie ir patiesi ģimenes suņi, kam nav noslieces uz agresiju, taču problēma ir cita – pieaudzis kurchārs ir ļoti spēcīgs un ātrs suns.

Tas, ar ko jārēķinās mazu bērnu vecākiem, – suns dauzoties vai skrienot var savainot mazu bērnu. Runājot par citiem dzīvniekiem – kurchāram ir izteikts medību instinkts. Ja jūs iegādāsieties kucēnu, kurš izaugs kopā ar citiem dzīvniekiem, piemēram, kaķi, problēmu nebūs. Bet, ja jūs atnesīsiet pieaugušam sunim mājās mazu kaķēnu, var gadīties visādi,” viņa brīdina.

Ikdienas aprūpe

Gan Evija, gan Pēteris darbojas Latvijas Kinoloģiskās federācijas Latvijas Medību suņu klubā, abi ir absolvējuši federācijas rīkotos kursus “Kinologu pamati”.
Foto: no Zvaigžņu ģimenes arhīva

Viens no šīs šķirnes galvenajiem plusiem ir ļoti vienkāršā ikdienas kopšana – suņi nav izvēlīgi ēdienā, tiem, kā jau medību suņiem, ir laba veselība, turklāt ikdienā nekāda īpašā kopšana nav nepieciešama.

“Vienīgais, ko mēs regulāri darām saviem suņiem – griežam tiem nagus. Mazgāt tos nevajag, tiem ir īss apmatojums. Ja nu vienīgi kādu retu reizīti tie izvārtās netīrumos vai pēc medībām – tad izmazgājam kažoku, bet noteikti šo procedūru neveicam ikdienā. Tāpat arī mūsu suņi ir visēdāji – ēd gan sauso barību, gan gaļu – visu, izņemot cūkgaļu,” skaidro saimniece.

Arī par šķirnes veselību runājot, Evija atzīst – šie suņi ir ilgdzīvotāji, nekādas ievērojamas veselības problēmas nav novērotas.

“Protams, ar nosacījumu, ka kucēns tiek iegādāts FCI sistēmā un tam ir FCI, Latvijā – LKF (Latvijas Kinoloģiskās federācijas) ciltsraksti – tas arī vienlaikus nozīmē, ka suņiem, kas tiek izmantoti vaislā, pirms tam tiek veiktas nepieciešamās veselības pārbaudes.

Iegādājoties suni “pēc sludinājuma”, kurā nav nekādas informācijas par dzīvnieka izcelsmi, gan var gadīties visādi…

Šie suņi patiešām ir veselīga, ļoti izturīga šķirne un, visticamāk, veterinār­ārsta apmeklējumi būs tikai divu iemeslu dēļ – suns sevi straujās dabas dēļ ir satraumējis pastaigā vai medībās un ikgadējās vakcīnas,” saimniece dalās pieredzē.

Šķirnes vēsture

Vācu īsspalvainais putnusuns pēc dabas ir mazliet brīvdomātājs, tomēr ikdienā šie suņi izcili pielāgojas saimnieka režīmam un ritmam.
Foto: no Zvaigžņu ģimenes arhīva

Vācu īsspalvainā putnusuņa (kurchāra) izcelsme sākās ar putnu medībām, kurās tika izmantots tīkls, kā arī ar medībām, kur tika izmantoti piekūni. Šie suņi nonāca Vācijā no Francijas, Spānijas un flāmu valstīm. Īpašība, kas tos atšķīra no citiem suņiem, bija to “norādīšanas” (angļu valodā – “point”) spēja – kad suns, būdams laukā, paceļot vienu kāju (priekškāju vai pakaļkāju), norāda uz medījuma atrašanās vietu.

Pēc divstobru ieroča ieviešanas 1750. gadā šāda tipa suns kļuva ļoti vērtīgs. Sekoja attīstība, jo pieprasījums bija – lai suns ne tikai spētu norādīt uz putnu, bet arī atnestu medījumu.

Latvijā kurchāri bija populāri 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, taču pēckara periodā šīs šķirnes pārstāvju skaits strauji samazinājās, taču pamazām kurc­hāru popularitāte Latvijā sākusi atjaunoties.

Uzziņa

Izskats

Vidēja auguma (suņi no 62 līdz 66 cm skaustā, kuces – no 58 līdz 63 cm skaustā), spēcīgs, atlētisks suns.

Acu krāsa – tikai brūna, un jo piesātinātāka, jo labāk.

Apmatojuma krāsa – brūni raiba ar lāsumiem (galva – brūna), pilnīgi brūna, pilnīgi melna, melni raiba ar lāsumiem (galva – melna).

Dzīves ilgums

Veselīga šķirne, ilgdzīvotāji – vidējais mūža laiks no 12 līdz 14 gadiem.

Kucēna cena

Covid-19 pandēmijas laikā šķirnes suņu cenas strauji palielinājās, taču šobrīd tās lēnām atgriežas pirmspandēmijas līmenī. Evija stāsta, ka tagad labu vācu īsspalvainā putnusuņa kucēnu ar FCI sistēmas ciltsrakstiem, piemēram, Polijā, var iegādāties no 800 līdz 900 EUR, Latvijā kucēns ar LKF/FCI sistēmas ciltsrakstiem varētu maksāt vidēji ap 1000 EUR. Kā jau ierasts, visaugstākās cenas meklējamas ziemeļvalstīs – tur kucēna cena var sasniegt 1500 EUR.

Uzziņai!

Šķirnes plusi:

• Nosvērts, emocionāli stabils suns.

• Labi piemērojas ikdienas dzīvei kopā ar ģimeni.

• Nav noslieces uz nervozitāti un agresiju.

• Gudrs, viegli apmācāms.

• Vienkārša aprūpe ikdienā – īss apmatojums.

• Veselīga šķirne.

• Labi sadzīvo arī ar maziem bērniem, ja vecāki apzinās suņa ātrumu un spēku, jo nejauši suns bērnam var nodarīt pāri, piemēram, lecot vai skrienot.

Šķirnes mīnusi:

• Ikdienā nepieciešama liela fiziskā slodze.

• Ļoti azartisks – “iekarstot” var aizskriet tālu, nebūs bezierunu paklausības kā dienesta šķirnēm.

• Ikdienā pieprasa salīdzinoši daudz saimnieka uzmanības.

• Dažkārt slikti panes vientulību (palikšanu mājās).

• Pieaugušam sunim ir izteikts medību instinkts – var nepieņemt mājās citus dzīvniekus, kas mazāki par pašu, piemēram, trušus vai kaķus.

• Straujās dabas dēļ – augsts traumatisma risks pašam sunim.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.