Augstās dobes nav tikai skaistumam! Tām ir neskaitāmas priekšrocības, un vislabāk tās veidot tieši rudenī 0
Paaugstinātas dobes ir viens no saprātīgākajiem lēmumiem, ko vari pieņemt, audzējot dārzeņus, taču iemesls, kāpēc tās darbojas, nav tas, ko lielākā daļa cilvēku domā.
Pati konstrukcija – neatkarīgi no tā, vai tā ir izgatavota no koka, tērauda vai akmens – būtībā ir tikai tvertne. To, kas paaugstinātu dobi padara patiešām ražīgu, nosaka tajā esošais augšanas substrāts. Pareiza dobes piepildīšana ir atšķirība starp dobi, kas plaukst jau pirmajā sezonā, un tādu, kas gadiem ilgi nīkuļo, liekot domāt, kāpēc viss īsti neizdodas.
Kad veidot paaugstinātās dobes?
Šis jautājums tiek uzdots ļoti bieži: kad vislabāk veidot paaugstinātās dobes?
Godīgā atbilde ir – rudens ir ideālais laiks, aptuveni no septembra līdz novembrim.
Izveidojot un piepildot dobi rudenī, tajā ievietotajiem materiāliem ir vairāki mēneši, lai nosēstos, savstarpēji integrētos un sāktos bioloģiskie procesi, kas padara augsni auglīgu. Jūs nevis vienkārši piepildāt kasti – jūs veidojat veselu sistēmu, un šai sistēmai nepieciešams laiks, lai nostabilizētos, pirms tajā sākat audzēt pārtiku.
Ja dobi izveidojat un piepildāt rudenī, virsmu viegli pārklājat ar kompostu vai kartona mulču un atstājat ziemot, tad nākamajā pavasarī tajā iestādītie augi atradīsies būtiski labākā vidē nekā augi dobē, kas piepildīta un apstādīta tajā pašā nedēļā.
Pati konstrukcija ir tikai sākums
Tas, ko jūs varēsiet izaudzēt, galvenokārt būs atkarīgs no tā, ko ievietosiet dobē. Šim lēmumam vajadzētu pievērst daudz uzmanības.
Ja rudens jau ir pagājis un dobi veidojat pavasarī, arī tas ir pilnīgi pieņemami. Pirmajā sezonā joprojām var iegūt labu ražu, taču jābūt reālistiskām cerībām.
Salāti, salātu lapas, redīsi un garšaugi labi ieaugs dobē, kas piepildīta pavasarī un apstādīta aprīlī vai maijā. Savukārt augi, kas patērē daudz barības vielu, piemēram, kabači, ķirbji un kāpostaugi, iegūs vairāk, ja tiem būs vēl viena sezona augsnes attīstībai vai arī stādīšanas laikā tiks pievienots bagātīgs organisko vielu daudzums.
Ar ko piepildīt paaugstināto dobi Īrijā?
Tieši šeit daudzi padomi nav pietiekami pilnīgi. Bieži dzirdamais ieteikums – sajaukt augsnes virskārtu ar kompostu – nav nepareizs.
Dārza centros un pie beramo materiālu piegādātājiem pieejamās augsnes virskārtas kvalitāte var būt ļoti atšķirīga. Augsnei vajadzētu būt tumšai, irdenai, ar zemes smaržu un redzamām organiskajām vielām. Ja tā ir gaiša, lipīga vai smaržo pēc māla, tā nebūs labākā augsne.
Paaugstinātai dobei nepieciešama laba drenāža, vienmērīga mitruma saglabāšana un aktīva bioloģiskā vide. Šīs trīs īpašības var šķist pretrunīgas, un slikti strukturētā augsnē tās tādas arī ir.
Veids, kā tās savienot, ir veidot augsni, balstoties uz organiskajām vielām un bioogli, nevis uztvert augsni tikai kā pasīvu vidi, kas notur augus.
Tiek ieteikts jau no paša sākuma paaugstināto dobju substrātā iestrādāt organisku bioogļu augu mēslojumu. Paaugstinātā dobē tas var būt īpaši vērtīgi, jo palīdz augsnei saglabāt mitrumu sausuma periodos, vienlaikus saglabājot drenāžu, kas mitrajos gada mēnešos novērš sakņu problēmas.
Paaugstinātās dobes augsne, kas jau no sākuma veidota no kvalitatīva komposta, labas augsnes virskārtas un bioogles, pēc autora domām, būs produktīvāka nekā augsne, kas sastāv tikai no virskārtas un maisos fasēta komposta. Turklāt tā ar katru gadu turpinās uzlaboties, nevis noplicināties.
Dobes platums ir ļoti svarīgs
Platums ir svarīgāks, nekā sākumā varētu šķist. Standarta ieteikums ir 1,2 metri, un tam ir iemesls: dobē jāspēj aizsniegties līdz centram no abām pusēm, neiekāpjot pašā dobē.
Brīdī, kad jūs uzkāpjat uz augšanas substrāta, jūs to sablīvējat, bet sablīvēšana ir viens no lielākajiem dabiskās augsnes struktūras ienaidniekiem.
Tāpēc dobes ieteicams veidot ne platākas par 1,2 metriem. Garums var būt elastīgs – to var veidot tik garu, cik atļauj vieta. Starp dobēm ieteicams atstāt vismaz 60 cm platus celiņus, lai pa tiem varētu izbraukt ar ķerru, to nenovietojot šķērsām.
Dobes dziļums
Vismaz 25–30 cm dziļums lielākajai daļai dārzeņu nodrošina pietiekamu vietu saknēm.
Sakņaugiem, piemēram, burkāniem, pastinakiem un bietēm, nepieciešamas dziļākas dobes – ideālā gadījumā 40 cm vai vairāk.
Ja dobi veido uz sablīvētas zemes vai būvniecības atkritumu/pildījuma, pirms konstrukcijas uzstādīšanas ir vērts irdināt augsnes virskārtu. Alternatīva ir vismaz pārklāt pamatni ar samitrinātu kartonu, kas nomāc zem tā augošās nezāles un vienlaikus nodrošina sliekām virsmu, caur kuru darboties.
Nelietojiet plastmasas nezāļu apkarošanas plēvi paaugstinātās dobes pamatnē. Tā traucē drenāžai un slieku pārvietošanās iespējai – tieši tiem procesiem, kas palīdz dobei laika gaitā uzlaboties.
Kartons vai kompostējams materiāls var veikt to pašu nezāļu ierobežošanas funkciju, vienlaikus neaizšķērsojot augsnes bioloģiskos procesus.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
